Nīkrāces pamatskolā Maija Rubene strādāja pēdējos divus tās pastāvēšanas gadus. Pirms tam bijis darbs Rīgā. Jau kādu laiku viņa loloja ideju, ka varētu radīt bērnu pieskatīšanas centru ar izglītojošām un radošām nodarbībām, īpaši vērstām uz lasītprasmes attīstību nelielās grupiņās vai individuālās nodarbībās. Nu tapusi zinību māja "Sapnis".
"Man likās – ja es tagad nemēģināšu, kad tad? Man nav bail no tā, jo es zinu –
ja nesanāks, tad vismaz man būs mierīga sirds, ka es esmu mēģinājusi, un iešu tālāk strādāt uz parastām skolām. Varbūt Skrundā kādreiz vajadzēs," sacīja skolotāja Rubene.
Lielākie iedrošinātāji bijuši tieši bērnu vecāki, un nu viss iespējamais apjoms ir jau gandrīz aizpildīts.
Annas mamma Eva Behmane: "Man šķita fantastiska iespēja, jo ne vienmēr mēs mājās spējam nodrošināt to, ka mēs varam viņus iemācīt lasīt, jo vecāki ne vienmēr ir autoritātes, ne vienmēr gribas viņu klausīt. Maijai ir brīnišķīga pieeja bērniem, un Anna ar nepacietību gaida katru nodarbību."
Aleka mamma Zane Bolšteina: "Simtprocentīgi zināju, ka es vedīšu savu bērnu arī šeit tāpēc ka, nu, pirmkārt, jau ir savējie jāatbalsta. Tie ir mūsu bērni, tad vēl jo vairāk."
Nīkrāces pamatskolā strādāja 17 pedagogi, no tiem pamatdarbā bija deviņi. Pieci turpina darbu kādā no Kuldīgas novadā esošām izglītības iestādēm. Angļu valodas skolotāja vēl ir pārdomās, vai turpināt darbu šai jomā vai uzsākt ko pavisam citu. Savukārt bijušās skolotājas Līgas Knopkenas ceļš vedīs uz Valsts policijas koledžu, lai pēc tam strādātu prevencijas nodaļā Saldū. Viņa uzrunāta šim darbam un tam piekritusi.
"Tieši to specializāciju, kur es esmu specializējusies, īsti nevarēja piedāvāt," skaidroja Knopkena. "Man bija piedāvāts darbs Vārmē vai Kabilē. Apskatot vienkārši šo attālumu, secināju, ka diemžēl,
ja man ir jānodrošina savs privātais auto un vēl uzturēšana, mēs saprotam, ka es pat nevaru nosegt īsti šos izdevumus, lai varētu uzsākt darba gaitas attiecīgajā skoliņā."
Dabaszinību un ķīmijas skolotāja Mārīte Vanaga ik darba dienas rītu mēro aptuveni 20 minūšu garu gājienu no ciema, kur dzīvo, lai ap plkst. 7 jau būtu lielās šosejas malā, kur sagaida no Skrundas ar privāto auto braucošās kolēģes. Tad visas kopā dodas uz kaimiņu novadā esošo Saldus vidusskolu.
"Liela skola, kolēģīšu arī ļoti daudz. Ja [Nīkrāces pamatskolā] mēs bijām padsmit, tad tur pie 80. Lai iepazītos, tur jau gadu vajag, bet kolēģīši ļoti laipni, atsaucīgi," sacīja Vanaga.
Savukārt Maija Rubene cer, ka ar laiku izdosies attīstīt pakalpojumu klāstu, izglītojot arī bērnu vecākus, rīkojot dažādas radošas meistarklases ģimenēm.
