Ar jauno ekspozīciju Latvijas Radio iepazīstināja Ainažu Ugunsdzēsības muzeja vadītāja Līva Aizsila:
"Mazā izstāžu telpā 2. stāvā mēs parasti izvietojam izstādes, ar kurām pie mums ciemos atbrauc Latvijas Ugunsdzēsības muzejs. Latvijas Ugunsdzēsības muzejs arī mums ir ļoti liels atbalsts. Šogad mums septembrī ir izstāde "Ugunsdzēsības sakaru un iedzīvotāju apziņošanas sistēmu attīstības vēsture", diezgan aktuāla tēma arī mūsdienās. Šī izstāde būs apskatāma veselu gadu, līdz nākamā gada septembrim."
Muzeja pamatekspozīcijā skatāmi restaurēti motorsūkņi, dažādu laiku ķiveres, fotogrāfijas un daudz citu materiālu, kas stāsta par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu. Te var skatīt arī šodienas aprīkojumu, jo Ainažu brīvprātīgo ugunsdzēsēju mītnes vieta ir vienā mājā ar muzeju.
Ainaži ir viena no retajām vietām, kur brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība nav pārtrūkusi kopš biedrības dibināšanas 1926.gadā līdz pat mūsdienām. Tam pamatā, kā sacīja biedrības valdes priekšsēdētājs Zigmārs Dancis, ir vietējo cilvēku vēlme šīs tradīcijas saglabāt:
"Es pat domāju, ka Ainažos kādas trīs paaudzes tam ir izgājušas cauri, kas ir bijuši ugunsdzēsēji. Te ir vecie tēvi bijuši, tēvi, nu jau tagad mums parādās arī jaunieši, 18, 19 gadus veci.
Lai Dievs dod to azartu noturēt viņiem! Mums ir 48 biedri, bet pats tas interesantākais, ka Ainaži savu statusu kā komanda, kas izbrauc uz ugunsgrēkiem, ir saglabājusi no deviņdesmitajiem gadiem, kad jau likvidēja brīvprātīgos ugunsdzēsējus. Mēs esam noturējušies tikai ar pašvaldības atbalstu un darām to darbu, kas jādara. Mums ir kādi 30-40 izbraukumi gadā."
Muzejā arī skatāma karte, kurā var redzēt, kādās vietās vēl darbojas brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības.
Gan brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, gan muzeju uzturēt palīdz Limbažu novada pašvaldība, un šoruden ēka tikusi arī pie jaunas apkures sistēmas.
"Tagad muzejs ir siltumā, vairs nebūs jāraizējas, ka lielais krājums atrodas neatbilstošos apstākļos.
Arī mums kabinetā būs siltāk un, protams, arī mūsu brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir siltumā, kas ir arī ļoti liels atbalsts arī viņu ikdienā," sacīja Aizsila.
"Ēka ir ļoti veca, muzeja ēkai ir vairāk kā 130 gadu. Tā kādreiz bija dzīvojamā māja un pagājušā gadā, arī pateicoties pašvaldībai, mums uzlika jumtu. Muzeja ēkai bija vecais šīfera jumts un, kad skursteņslauķis kāpa augšā tīrīt, tad jau bija tā, ka šis tas krita zemē."
Muzeja vadītāja Aizsila atzina, ka labi saprot, ka pašvaldības rocība neļauj atvēlēt lielus līdzekļus muzeja vajadzībām, tāpēc arī pašiem jāmeklē risinājumi:
"Kad es sāku strādāt, man bija tāda doma, ka muzejam, lai tas attīstītos un kļūtu mūsdienīgāks, atbalsts ir no valsts. Tad es tikai sapratu, ka reāli tik, cik pašvaldība var palīdzēt, tik arī ir, un pārējais ir projekti. Man nebija pieredzes ar projektiem, un šī gada sākumā es saņēmu drosmi, pieteicos projektam. Man gribējās bērnu nodarbību, muzejpedagoģisko nodarbību sagatavot, un tam bija vajadzīgs finansiālais atbalsts. Es pieteicos Valsts Kultūrkapitāla fonda projektā, guvu atbalstu un šobrīd jau šī nodarbība ir gatava – "Ugunsvīra piedzīvojumu stacija".
Tiklīdz tu gribi attīstīties, tiklīdz gribi iet līdzi laikam, gribi kādu jaunu iekārtu, kaut ko jaunu, tev ir jābūt tām zināšanām, vēlmei, drosmei rakstīt šos projektus.
Tagad arī ziemas periodā, kad mums būs tas tukšākais laiks, tad mēs arī pie tā strādāsim. Ir idejas, ir vēlmes, tā kā tikai jārok un jādara."
Tā kā vasarās Ainažus apmeklē daudz tūristu, ir ieceres, ko vēl varētu veidot muzeja plašajā āra teritorijā. Lai ieceres īstenotu, pašiem būs jāmeklē iespējas startēt dažādos projektu konkursos, lai varētu gūt finansējumu.
