Pa gadu strādāts ne mazums, lai būtu gan ar ko padižoties, gan ko izandelēt, gan pašam iemēģināt roku un nogaršot. Vietā, kur reiz izcilais Kurzemes un Zemgales valdnieks dzīvojis, nu jau 13. reizi notika "Hercoga Jēkaba gadatirgus". Tā ir reize, kad ļaudis no Kuldīgas novada pagastiem sanāk vienuviet un tad tik nenoskatīties, ko viņi ceļ galdā.
"Galvenā bagātība šajos svētkos, protams, ir mūsu pagastu ļaudis. Katrs ir klāt ar to, kas viņam šķiet vislabākais tajā viņa saimniecībā, ko viņš ir gatavs citiem piedāvāt, tostarp ne jau tikai ēdamu vai praktiski izmantojamu. Jā, ir gatavi arī uzdziedāt kādam mūziku, uzspēlēt, vēl kaut ko," gadatirgus noskaņas raksturoja Kuldīgas kultūras centra izpilddirektors Andris Grīnvalds.
Nīkrāces pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Rītiņa uzsvēra, ka
ar mazajiem uzņēmējiem var lepoties katrs pagasts, un šis ir laiks, kad viņi ar prieku izrāda un ar saviem produktiem iepazīstina arī kaimiņus.
Mājražotāja Vija Eiduka sacīja, ka daudzi gardumi pārdoti īsā laikā. Atsaucoties tirgus tēmai, kāpostu pīrāgus gatavojusi pirmo reizi.
"Sašķovēju svaigu kāpostu ar dažādiem dārzeņiem iekšā pussaldajā krējumā. Sataisīju tādu masu, uzraudzēju mīklu un sacepu pīrāgus."
Ne vienā vien vietā uz uguns mutuļoja zupas katli, cepās kartupeļi, bet uz oglēm – siļķes. Savukārt rudens rūķi raudzījās pēc palīgiem.
"Hercoga Jēkaba gadatirgus" vienmēr notiek oktobrī, jo šai mēnesī viņš ir dzimis. Ja paveicās, tirgū varēja sastapt arī viņu kopā ar hercogieni. Kā ar lielgabala zalvi sācies, tā arī gadatirgus beidzas, bet zināms, ka jau pēc gada tas atkal aicinās iepirkties, iestiprināties, citus satikt, sevi izrādīt un kārtīgi izlustēties!
