Tie ir pilsētvides un attīstības, sporta pārvalžu vadītāji, par kultūras un tūrisma atbildīgās aģentūras direktore. Divi no viņiem ir bijušā mēra Aleksandra Bartaševiča partijas "Kopā Latvijai!" biedri.
"Kritēriji jeb principi, pēc kādiem tiek pārraudzītas kapitālsabiedrības, atšķiras šiem te cilvēkiem. Atšķiras, piemēram, darījumu vērtības, kādas tiek skaņotas ar kapitāldaļu turētāju," skaidroja Rēzeknes pagaidu administrācijas loceklis Jānis Belkovskis.
No nākamā gada līdzšinējo modeli varētu mainīt, pieļāva pagaidu administrācijas pārstāvis.
KONTEKSTS:
Šī gada jūlijā Rēzeknē darbu sāka pagaidu administrācija, jo Saeimas vairākums 20. jūnijā nolēma Rēzeknes domi atlaist.
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
