Jaunajā īres līgumā melns uz balta rakstīts: "Papildus informējam, ka citas personas pastāvīgas lietošanas tiesības uz pašvaldības dzīvojamo telpu neiegūst. Izbeidzoties īres līgumam, izbeidzas arī citu personu īres tiesiskās attiecības dzīvoklī. Citām personām nav tiesību noslēgt īres līgumu īrnieka vietā."
Tas nozīmē – gadījumā, ja kundze nomirst pirmā, vīrs tiek izlikts uz ielas.
"Kur lai viņš paliek? Viņam nav īpašumu. Mēs esam divi vientuļnieki," asarām acīs pauda Dravinieces kundze. Viņa, protams, vērsusies pašvaldībā, lai noskaidrotu, kā var rasties šāda situācija, bet skaidru atbildi tā arī neesot saņēmusi. Īrniecei norādīts, ka "tāds ir likums, tur neko nevar darīt".
Rīgas domes (RD) Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons uzsvēra, ka kundze saņem sociālo pakalpojumu, kuru nevar mantot, un tas ir piešķirts tieši viņai, nevis viņas vīram. Pašvaldībā norādīja, ka šāda situācija ir radusies tā iemesla dēļ, ka Astrīdes kundze, iestājoties rindā un arī saņemot pašvaldības dzīvokli, vēl nebija precējusies, bet laulībā stājās pēc tam.
"Pašvaldības sociālais dzīvoklis - tas ir atbalsta veids, kas tiek piešķirts konkrētai personai vai ģimenei. Ja šis pakalpojums būtu piešķirts ģimenei, piemēram, daudzbērnu ģimenei uzreiz visiem piešķir šo atbalstu. Bet, ja ir persona, kas saņem pakalpojumu un pēc tam ar kādu apprecas, tad šis pakalpojums neattiecas uz dzīvesbiedru," skaidroja Vilemsons.
Tātad, ja Dravinieces kundze būtu apprecējusies pirms iestāšanās pašvaldības dzīvokļu rindā, tad pašvaldība vērtētu abu atbilstību sociālā pakalpojuma saņemšanai, un tad šis atbalsts būtu piešķirts kā ģimenei. Tad arī nebūtu iespējama situācija, ka kāds tiek izlikts no dzīvokļa. Tagad kundzes vienīgā vēlme ir, lai abi var nodzīvot šajā dzīvoklī līdz mūža galam.
"Šis termins "ģimenes loceklis" un "cita persona" mainījās saistībā ar normatīvajiem aktiem, bet arī iepriekš sociālais pakalpojums – atbalsts, ko sniedz pašvaldība, nebija mantojams, tas pienākas tikai tai personai, kam tas ir piešķirts," piebilda Vilemsons.
Šobrīd kā labākais ieteikums Dravinieces kundzes vīram ir vērsties Mājokļu un vides departamentā un izrunāt visu radušos situāciju, lai noskaidrotu, vai viņš maz atbilst mazturīgā vai trūcīgā statusam, lai varētu iestāties pašvaldības īres dzīvokļu rindā.
Pašvaldība arī neparedz kārtību, ka uz dzīvojamo telpu kā pirmie rindā ir ģimenes locekļi, proti, nav pēctecības dzīvokļa lietošanai.
Būs viņam jāstājas rindā, jo dzīvokļu rindā ir diezgan daudz cilvēku, kam šis pakalpojums ir vajadzīgs, un, ja šis vīrietis neatbilst kritērijiem, tad šis pakalpojumus prioritāri pienākas tiem, kam šī palīdzība ir vairāk nepieciešama. Tur ir jāvērtē arī viņa ienākumi un viss pārējais. Ir ļoti daudz kritēriju, kam jāatbilst, lai saņemtu pašvaldības palīdzību," norādīja Vilemsons.
Diemžēl Dravinieces kundzes dzīvesbiedram var nākties atbrīvot dzīvokli. Arī iestājoties rindā nav pamata cerēt, ka viņš varētu turpināt dzīvot šajā pašā dzīvoklī, jo atbrīvotais dzīvoklis pienākas pirmajam, kas tobrīd atrodas rindā.
Raidījums "4.studija" par šo situāciju lūdza Tiesībsarga komentāru, un arī tajā teikts, ka "personai ir tiesības prasīt noslēgt ar viņu dzīvojamo telpu īres līgumu iepriekšējā īrnieka vietā tikai tad, ja abas personas sākotnēji atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā".
