Tagadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa Jaroslava Streļčenoka izkrišana jau pirmajā KNAB šefa konkursa kārtā, iespējams, ir izskaidrojama ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sniegto informāciju par, viņaprāt, nepamatotiem riskiem valsts noslēpuma pielaides saņemšanai.
To intervijai LTV raidījumam "De facto" apliecināja pats Streļčenoks, kuram šī bija pirmā intervija pēc konkursa.
Streļčenoks: Tas kaut kādā veidā ir saistīts ar SAB
Par konkursu uz KNAB vadītāja amatu skaidrība pagaidām ir vien par to, ka no 17.novembra Streļčenoks šajā amatā nebūs. Taču vēl nav saprotams, vai viņš piedalīsies nākamajā konkursā, kad tieši tāds tiks rīkots vai arī tā vietā tiks padziļināti vērtēta pagājušā konkursa norise.
KNAB priekšnieka amata konkursa komisijas lēmums - uz otro kārtu nevirzīt nevienu no desmit kandidātiem, tostarp arī tagadēju priekšnieku - bija negaidīts. Daudzi šo posmu uzskatīja par formalitāti, jo pirmajā kārtā komisija vērtēja tikai atbilstību obligātajiem kritērijiem pēc iesniegtajiem dokumentiem. Pretendentu izslēgšanu tehnisku kļūdu dēļ komisijā noraida, jo šaubu gadījumā kandidātiem lūgta papildu informācija.
Arī Streļčenoks bija saņēmis lūgumu iesniegt papildu dokumentus par divām lietām: par aktuālajām rekomendācijām un par angļu valodas prasmi.
Streļčenoks apgalvo, ka to izdarījis, tāpēc, viņaprāt, izkritis valsts noslēpuma pielaides prasības dēļ: "Visticamāk, tas ir kaut kādā veidā saistīts ar to, ko piestādīja SAB. (...)
Bet man jautājums ir tāds: ja, pieņemsim, ir kāda varbūtība, ka es varētu pazaudēt pielaidi valsts noslēpuma objektam, tad šajā situācijā analoģiska būtu situācija, ka CSDD nevar izsniegt vadītāja apliecību tikai pamatojoties uz to, ka cilvēks iegāja veikalā un, iespējams, viņš nopirks arī alkoholu un līdz ar to ir potenciāls dzērājs," norāda Streļčenoks.
Viņš arī uzsver, ka šobrīd viņam ir pielaide, tāpēc viņš plāno strādāt līdz 16.novembrim, kad ir pēdējā KNAB priekšnieka pilnvaru termiņa diena.
Streļčenoks apgalvo, ka nekādus papildu jautājumus saistībā ar iespēju nesaņemt pielaidi komisija viņam neuzdeva. Pats KNAB šefs savukārt lūdza komisijai informāciju par lēmuma motīviem, taču atbildi līdz piektdienas pēcpusdienai vēl nebija saņēmis.
KNAB vadītāja vietniece: Konkursu vajag pārbaudīt
Taču savi secinājumi jau ir viņa vietniecei korupcijas novēršanas jautājumos Ilzei Jurčai, kura bija vienīgā KNAB pārstāve, kas šonedēļ publiski komentēja konkursu: "Manā ieskatā ir bijusi problēma piemērošanā un problēma normu interpretācijā. Man pastāv bažas.
Es arī, protams, apsveru iespēju savas bažas darīt zināmas augstākajām valsts amatpersonām, bet man šķiet, ka šo procesu vajadzētu pārbaudīt.
(...) Par to, ka nav saprasta procedūra. Jo pirmajai kārtai procedūra ir absolūti skaidra. Tā ir pat vienkārša."
Jurča uzsver, ka ir vadījusi KNAB priekšnieka amata konkursa kārtības izstrādi, līdz ar to viņa vislabāk saprot, kā šie augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi būtu jāpiemēro. Neskaidrību gadījumā komisijai vajadzēja lūgt viņas padomu, uzskata KNAB šefa vietniece.
Krieviņš: Normatīvie regulējumi ir gana skaidri
Komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš Jurčas kritiku noraida. "Es būtu ļoti laimīgs, ja Ilze Jurča kā šo noteikumu galvenā gatavotāja un virzītāja būtu konkursa komisijā kā vienīgais loceklis. Tad lai viņa izvēlas KNAB priekšnieku acīmredzot tādu, kādu viņa vēlas izvēlēties. Tad viņa arī varētu taisnoties visai Latvijai par šo noteikumu piemērošanu vai nepiemērošanu tādā vai citā veidā," saka Krieviņš.
Viņš uzsver, ka vispār normām ir jābūt tādām, lai tās būtu viennozīmīgi skaidras cilvēkiem, kam tās jāpiemēro, taču arī šoreiz komisijai nekas nesaprotams nebija:
"Nē, mēs neesam saskārušies ar kaut kādām neskaidrībām saistībā ar normatīvo aktu regulējumu."
Premjers turpina uzstāt uz izmaiņām KNAB vadības darba organizācijā
Regulējumā problēmu gan ir saskatījis KNAB pārraugs un arī Krieviņa tiešais priekšnieks – premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš ar rezolūciju uzdeva Valsts kancelejas direktoram līdz nākamajai piektdienai piedāvāt risinājumu KNAB vadības darba organizācijai.
Arī pašam premjeram jau ir dažas idejas - piemēram, viņš publiski pauda, ka konkursa vietā atbildību par KNAB priekšnieka kandidāta virzīšanu varētu uzticēt ģenerālprokuroram. Tas gan būtu pretēji OECD rekomendācijām par atklātību pretkorupcijas iestādes vadības izvēlē.
Tomēr premjers uzskata, ka nav pareizi "taisīt skaistumkonkursu uz atbildīgiem amatiem". Prasība pēc konkursa ir ierakstīta KNAB likumā, un Kučinskis neizslēdz tā grozīšanu: "Ļoti iespējams. Tieši par to mēs runājām arī ar Krieviņa kungu, un tieši tāpēc ir šīs nedēļas. (...) Lēmums ir pieņemts, un būs vietas izpildītājs, viss. Bet es gaidu konceptuālus apsvērumus un diskusijas sākšanu. Iespējams, kaut kas ir jāpamaina," norādīja Kučinskis.
Krieviņš atturīgs par izmaiņām KNAB vadītāja iecelšanā
Valsts kancelejas direktors neuzskata, ka KNAB priekšnieka amata kandidātiem izvirzītās prasības būtu neizpildāmas, jo līdzīgas tiek attiecinātas arī uz citiem vadošiem amatiem valsts pārvaldē.
Krieviņš gan neizslēdz iespēju pretendentu loku tomēr paplašināt.
"Tas, par ko var diskutēt – vai atsevišķos gadījumos, piemēram, šī trīs gadu vadošā darba pieredze... Varbūt, ka tā latiņa ir par lielu, ievērojot to, ka šī vadošā pieredze var tikt traktēta, lai ierobežotu, piemēram, prokuroru dalību konkursā. Jo viņi neskaitās, ka veic vadošu darbu, lai gan mēs apzināmies, ka prokurori varētu būt vieni no potenciālajiem kandidātiem uz šo posteni," pauž Krieviņš.
Viņš savu ziņojumu premjeram plāno sagatavot, konsultējoties ar pārējiem komisijas locekļiem. Tie ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks. Iecerētās izmaiņas "De facto" viņi pagaidām komentēt atsakās. Krieviņš atzīst, ka tāds ir bijis arī viņa lūgums.
Streļčenoks par kandidēšanu otro reizi uz KNAB vadītāja amatu šaubās
Tikmēr Streļčenoku nekādas iespējamās izmaiņas likumos vismaz pagaidām neietekmē. Viņš ir gatavs drīzumā atstāt KNAB priekšnieka amatu un vairs nav pārliecināts, ka mēģinās tajā atgriezties, bet par nākotnes plāniem runā izvairīgi. "Dzīvosim – redzēsim. Tie ārvalstu piedāvājumi bija augustā, ja es nemaldos. Ja būs tāda iniciatīva un būs vēlme izmantot manas zināšanas ilgstošā laika posmā, es izskatīšu visādus piedāvājumus un iespējas," saka Streļčenoks.
Par atkārtotu startēšanu, ja tiks izsludināts jauns konkurss, Streļčenoks ir šaubīgs: "Ziniet, es nezinu. (…) Man nav izskaidrojami pagaidām tie apstākļi, kādēļ bija pieņemts tāds lēmums."
Saskaņā ar KNAB nolikumu, priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos. Tas nozīmē, ka novembra vidū premjeram par KNAB pagaidu vadītāju būs jāieceļ Ilze Jurča. Tas, cik ilgi viņa šai statusā darbosies, būs atkarīgs no tā, cik ātri tiks sarīkots un sekmīgi pabeigts jaunais konkurss.
Pirms nedēļas komisija, kurā darbojas Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets un komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, lēma otrajai konkursa kārtai uz KNAB priekšnieka amatu nevirzīt nevienu no 10 pretendentiem, starp kuriem bija arī pašreizējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
