ĪSUMĀ:
- Viesstrādnieku piesaisti LTV pētīja, interesējoties par šķēršļiem istabenes piesaistei no Uzbekistānas un Kazahstānas.
- Izrādās – tik zemu atalgotu darbinieku piesaistīt nešmaucoties īsti nevar.
- Tomēr Latvijā ir jomas, kur gana sen piesaista darba rokas no trešajām valstīm.
- Ukrainis Bohdans Latvijas IT uzņēmumā strādā vairāk nekā četrus gadus.
- Latvijas uzņēmumā strādā uzbeku tālbraucējs Sobits, kurš lielu daļu nopelnītā sūta ģimenei.
- No Vjetnamas atbraukusī Vjienna strādā zivju pārstrādes uzņēmumā. Arī viņas ģimene dzīvo Latvijā.
- Uzņēmēji prasa atvieglot birokrātiskos šķēršļus un mainīt algas sliekšņa aprēķinu.
- Latvijas Banka: Latvijā aizvien ir liels darba tirgū neizmantots cilvēku resurss – 73 000.
Neatrastā istabene no Uzbekistānas
2022. gadā firmas "Rait Custom Research Baltic" pētījumā par trešo valstu iedzīvotāju piesaisti Latvijas darba tirgum atklājās, ka viena no uzņēmēju pierastākajām pozīcijām darbaroku meklējumos ir "apkopēji un palīgi mājas darbos". Tikpat daudz tiek meklēti būvstrādnieki.
Piemēram, vietējā uzņēmumā "Viking Hr", kas sola sarūpēt strādniekus no trešajām valstīm, iesaka piesaistīt darbiniekus no Uzbekistānas un Kazahstānas: "Mums šobrīd ir pieredze ar viņiem. Gan viesmīlībā, gan kā pavārus mēs viņus ņemam. Un tur ir salīdzinoši mazs aizbraucēju daudzums. Jo, ja ņem cilvēkus no Indijas un Filipīnām, tad ir bijušas situācijas, kad astoņi atbrauc un seši aizbrauc [tālāk]. Kurš uz Vāciju, kurš uz Zviedriju. (..) Ja viņš pazūd, mēs viņam atceļam vīzu, ja viņš pēc trīs dienām kaut kur plāno ceļot, viņu deportēs."
Lai varētu piesaistīt viesstrādniekus, likums prasa vispirms izsludināt vakanci. Ja desmit dienās darbinieku neizdodas atrast, var sākt viesstrādnieku piesaisti. Viesstrādniekam nedrīkst maksāt zemāk par vidējo algu valstī jeb 1373 eiro bruto. Vidēji gan Latvijā istabenes saņem mazāk – stundas likme ir 6,23 eiro jeb par vienu maiņu sanāk aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati šogad augustā.
"VikingsHR" darbiniece gan zināja ieteikt, ka par šo algu var prasīt darbiniekam neoficiāli strādāt vairāk: "Mēs, kad ar viņiem veicam intervijas, mēs uzreiz viņiem sakām: 200 stundas par tādu algu. Tas uzreiz ir atrunāts. Viņi zina, ka viņi brauc un par šo apmaksu viņi strādā 200 stundas mēnesī."
Tā kā solītā alga jānorāda arī darba sludinājumā vietējiem, uz tik lielu atalgojumu pretendenti varētu atrasties. "Nē, nu labi, viņi var jums rakstīt, bet jūs neatradāt sev piemērotu. To nevarēs neviens pierādīt, bet galvenais dabūt to izsaukumu, lai viņš varētu sākt taisīt dokumentus."
Pie viņiem var darbiniekus arī oficiāli izīrēt. Istabenes cena par vienu stundu ir 11 eiro + PVN. Tas gan ir divas reizes dārgāk nekā istabeņu vidējā alga, jo starpniekam arī dažādi izdevumi. Cenā nav iekļauta darbinieka izmitināšana un transports.
Viesstrādnieku piesaistē īpaši aktīvas ir Polijas firmas, kas algo trešo valstu darbiniekus un nosūta viņus komandējumā Eiropā, kur vien vajag. Piemēram, Polijas uzņēmuma "Baltyka" darbiniece piedāvā viesstrādniekus no Ukrainas, Kazahstānas, Baltkrievijas: "Mēs ar jums parakstām līgumu. Jūs mums maksājat noteiktu summu, un mēs jau tālāk izmaksājam saviem darbiniekiem. (..) Nodokļus maksājam mēs, visus dokumentus mēs kārtojam." Par vienu istabeni, kura pašiem ir jāizmitina, būtu jāmaksā 15 eiro stundā.
"Aizliegtais paņēmiens" aplūkoja iespējas istabenes sameklēt tieši Uzbekistānā vai Kazahstānā. Piemēram, Uzbekistānas viesnīcā Taškentā apkopējai solītā alga ir 2 miljoni somu jeb 155 eiro mēnesī. Taču braukšanai darbam uz citu valsti aģentūra Taškentā strādāt gribētājus vilina ar 1400–1800 ASV dolāru mēnešalgu, pretī prasot strādāt sešas dienas nedēļā, katru dienu līdz pat 12 stundām.
Šajā aģentūrā Latviju zina ļoti labi: "Mēs aktīvi strādājam ar Latviju – tālbraucējus sūtām, kravas auto šoferus, pavārus, celtniekus nosūtām. Apkopējas vēl neesam sūtījuši, mums nebija pieprasījuma."
Latvijas uzņēmumam būtu jāpiedāvā 800–900 eiro algu uz rokas. Varot atrast arī darbinieku par 600 eiro, bet tādi ilgi neaizkavējas, stāstīja Taškentas aģentūrā "Imir Jobs".
Tikmēr Kazahstānā galvaspilsētā Astanā istabeņu alga ir līdz 160 tūkstošiem tengēm mēnesī jeb virs 300 eiro mēnesī. Arī viesstrādnieki no Kazahstānas par 600–800 eiro algu negribēšot strādāt Latvijā, atzina Kazahstānas uzņēmuma "In-Work" darbiniece.
Un arī tur piekopj lielāku darba slodzi par lielāku algu: "Vispār daudzi mūsu darba devēji sastāda sešu darba dienu grafiku ar 12 darba stundām. Pat Polija mums ir gatava maksāt aptuveni 1300 eiro mēnesī."
Tātad ar istabeņu atrašanu Uzbekistānā vai Kazahstānā īsti nesokas pārāk zemās algas dēļ.
Ukrainis Latvijas IT uzņēmumā
Tomēr Latvijā ir jomas, kur alga pārsniedz vidējo valstī un kas gana sen piesaista darba rokas no trešajām valstīm. Viens no šādiem viesstrādniekiem ir Bohdans Haidabrus, kurš strādā Latvijas uzņēmumā "Accenture", vadot dažādus IT projektus.
Bogdanam ir 36 gadi, un viņš ir no Ukrainas: "Latvijā ierados pirms četrarpus gadiem. Es ierados šeit, lai veiktu pētījumu Rīgas Tehniskajā universitātē. Tāpēc pirmo reizi atbraucu kā pētnieks un tad nolēmu, ka man patīk Latvija, kā te dzīvo. Tāpēc nolēmu palikt. Jā, un es atradu darbu."
Sākotnēji birokrātiskie ceļi bijuši piņķerīgi, bija jāiegūst vīza. Latvijā bija jāmeklē dzīvesvieta.
Bet nu viņš Latviju izjūt kā sev ļoti piemērotu un pat iesakot to saviem draugiem un tuviniekiem. "Patiesībā ir daži mani draugi, kuriem es palīdzēju pārvākties. Tagad viņi dzīvo Latvijā. Arī mans brālis. Viņš ir ārsts, narkologs, arī atbrauca uz Latviju. Tagad viņš strādā Liepājā par ārstu."
Ukraiņi nav tipiskākie viesstrādnieki uzņēmumā "Accenture". Daudz viesstrādnieku pēdējā laikā ir no Indijas, tāpat ir darbinieki no Turcijas, arī Filipīnām. Daudzi atbraukušie no Indijas iesaka vēl kādu savus kolēģus, līdzīgi ir ar studentiem no Indijas.
"Indijā ir ļoti liels darba tirgus. Un cilvēki, protams, ļoti vērtē Eiropas darba tirgu. Es domāju, ka mums ir viena milzīga priekšrocība – mums ir angļu valoda. Mēs neprasām vācu valodu, kas varētu būt Vācijā, vai franču valodu. (..) Mums ir klasiskā angļu valoda, kas Indijā viennozīmīgi ir ikdienas prasība," skaidroja "Accenture" Baltijas Talantu studijas vadītāja Zanda Arnava.
Algas ārvalstniekiem esot tādas pašas kā vietējam darbaspēkam. Šajā gadījumā izšķirošais ir vajadzīgo darbinieku pieejamība, jo Latvijā šo speciālistu nepietiek.
"Studenti, IT studenti – nav pietiekoši, lai apmierinātu visu IT uzņēmumu vajadzības. Un IT studentu vidū mums ļoti trūkst meiteņu. Ja jūs gribat, lai jums būtu lielisks produkts vai serviss no projekta, jums vajag, lai būtu vīrieši un sievietes šo produktu vai servisu veidojuši. Un mums trūkst IT speciālistu kā tādu.
Mums ir milzīgs, milzīgs iztrūkums IT jomā," sacīja Arnava.
Lai gan IT speciālistu Latvijā trūkst, šī joma nebūt nedominē viesstrādnieku statistikā. Visvairāk darba atļaujas saņem kravas automobiļa vadītāji, būvstrādnieki un palīgstrādnieki. Vien piektajā vietā ir programmētāji.
Uzbeku tālbraucējs naudu sūta ģimenei
Uzņēmums "Aleks P" ir viens no tiem, kas sev piesaista viesstrādniekus. Uzņēmuma pārstāvis brauc uz Uzbekistānu un pats piedalās darba intervijās.
"Es nemeklēju caur aģentūru. Man ir pazīstami. Es paprasīju atlasīt cilvēkus, un tad es aizlidoju, paskatījos, pakomunicēju ar viņiem, un tad saprotu, kurš iederas manā kolektīvā, kurš neiederas. (..) Skatos, lai viņš būtu akurāts, lai viņš būtu uzmanīgs, lai viņš mācētu tevi sadzirdēt no diviem vārdiem. Viens skolnieks skolā sēž visu to pašu laiku un neko nesaprata pēc skolas, pēc stundām. Otrs visu saprata. Viņam nevajag divreiz atkārtot," pieeju atlasei skaidroja Autopārvadātāju asociācijas ģenerālsekretārs, uzņēmuma "Aleks P" vadītājs Aleksandrs Pociluiko.
Uzņēmumā strādā šoferi no Uzbekistānas. "Vadītājs man ir labs. Es atbraucu šeit, man te iedeva darbu, mašīnu. Te nu es strādāju. (..) Nu jau sešus mēnešus, kopš maija. Viss ir labi, lieliski te. Darba kolektīvs ir draudzīgs. Darba nosacījumi arī ir ļoti labi. Te arī var strādāt. Pagaidām nezinu, cik es te nostrādāšu, bet es esmu apmierināts," stāstīja tālbraucējs Sobits Satarovs.
Ar dzīvesvietu nodrošināts, arī ar ēšanu, kad ir darba komandējumā ārpus valsts. Alga ir apmēram 1400 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Lielāko daļu nopelnītā Sobits sūta uz mājām: "Jā, jā, sūtu obligāti. Man ir ģimene – četri bērni. Ģimenē man ir četras meitas. Vecākā mācās 7. klasē. Jaunākā vēl bērnudārzā iet, nākamgad arī skolas gaitas uzsāks. Otrā meita – 5. klasē un trešā nesen sāka 1. klasē mācīties. Četras meitas man." Un sieva tagad mācoties vēl universitātē.
"Ar mūsu iekšējo darbaspēku mēs nevaram iztikt. Mums vajag piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm," uzsvēra uzņēmējs Pociluiko.
Tas saistīts ar vietējā darbaspēka došanos strādāt uz rietumvalstīm, kur maksā vairāk. "Mūsu šoferi ir ļoti labi šoferi, labi izglītoti. Viņi pārzina valodas, viņi ir tehniski labi izglītoti. Bet, tā kā viņiem ir Eiropā atvērtais darba tirgus, viņi meklē tur, kur viņi var pārdot savas prasmes dārgāk. Tas ir pirmkārt. Un, otrkārt, liela, ļoti liela daļa šoferu, kuri ir vecumā virs 50, viņi jau meklē tādu valsti, kur viņi varētu pastrādāt 10 gadus vai 12, lai nodrošinātu sev minimālo pensiju. Tāda situācija ļoti izplatīta apmēram Vācijā," zināja stāstīt Pociluiko.
Viņa uzņēmumā no 120 darbiniekiem ārzemnieki ir 20, visvairāk no Baltkrievijas, bet uzbeki parādījušies nesen. Mēģinājis piesaistīt arī ukraiņus, bet daļa aizbraukusi uz Vāciju.
Darbs zivju cehā un visa ģimene Latvijā
Daļu no sava darbaspēka no austrumiem importē arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites vadītajā zivju pārstrādes uzņēmumā "Karavela".
"Šobrīd viesstrādnieku proporcija pret mūsu vietējiem darbiniekiem ir apmēram 20%. Mums viesstrādnieki bijuši jau ļoti sen. Mēs pirmos sākām vest, ja nemaldos, 2010., 2011. gadā, kad tie bija no Bulgārijas un Rumānijas – jau Eiropas Savienības pilsoņi. Pēc tam no turienes resursi beidzās, un sākām pietiekami sen strādāt ar ukraiņu kolēģiem. Un jāsaka – ļoti veiksmīgi, ilgi pirms kara, un faktiski tie arī lielāko daļu no mūsu kolēģiem, kas ir no citām valstīm, sastāda. (..) Un Ukrainā arī šis resurss beidzās, un par viņu cīnās visa Eiropas Savienība. Visi mēģina pie sevis aizvilināt ukraiņu darbiniekus, līdz ar to šobrīd viņu iztrūkumu vairāk vai mazāk nākas aizvietot ar citiem. No Moldovas, šis tas ir no Vidusāzijas. Pēdējā laikā diezgan aktīva kustība ir no Vjetnamas," pastāstīja Bite.
Viena no uzņēmuma darbiniecēm ir Vjienna no Vjetnamas lielākās pilsētas Hošiminas, savulaik sauktas par Saigonu, valsts ziemeļu daļā.
"Es šeit ierados pirms četriem gadiem. No sākuma iemesls bija ļoti vienkāršs, jo mēs ar vīru vēlējāmies vest savus bērnus uz Eiropu, lai atklātu Eiropu. Un tad Vjetnamā tika reklamētas dažas programmas par Latviju, un mēs jutām, ka mums ir pietiekami daudz priekšnosacījumu, lai šeit ierastos. Tāpēc mēs nolēmām atbraukt. Jā. Tas ir iemesls," pastāstīja Vjienna.
Latvijā viņa dzīvo ar vīru un trim bērniem. Vīrs strādājot kuģu remonta rūpnīcā. Bērni iet skolā un prot arī latviešu valodu. Vecākais dēls ir jau 11. klasē un gribot kļūt par ārstu.
Vjiennai gan ar latviešu valodu iet grūtāk. Viņai te ļoti patīkot miers. Viņas dzimtajā Hošiminas pilsētā ir 9 miljoni iedzīvotāju. Tur, strādājot birojā par menedžeri, viņa pelnījusi pat vairāk, bet šeit tomēr kopumā ir labāk.
"Es varu redzēt visur kokus, visur dabu. Un, kad es ceļoju ar saviem bērniem, es jūtos drošībā. Ceļoju es uz Liepāju, Siguldu un Ventspili," pastāstīja Vjienna.
Birokrātiskie šķēršļi
Lai varētu algot viesstrādniekus, ir arī virkne birokrātisko šķēršļu.
Piemēram, lai strādātu par kravas automašīnas šoferi, vajag īpašu 95. kodu. Lai pie tā tiktu, ir jāiziet speciāli desmit dienu kursi, kas ir tikai latviešu valodā. "Nu, varat iedomājieties, cik daudz uzbeki, tadžiki vai indieši, vai filipīnieši runā latviešu valodā. Tās ir ļoti lielas sāpes mūsu nozarē," norādīja uzņēmējs Aleksandrs Pociluiko.
Tāpat viņš neizpratnē par nepieciešamību iesniegt dokumentus katru gadu pat attiecībā uz viesstrādniekiem, kam uzturēšanās atļauja Latvijā uz pieciem gadiem.
Kopumā esot jāpanāk, lai laiks viesstrādnieku piesaistīšanā būtu īsāks. Polijā tas esot nedēļu jautājums, bet Latvijā mēnešiem.
Būtiska pārmaiņa, ko piedāvā uzņēmēju organizācija, – vidējās algas noteikumu viesstrādnieku piesaistīšanā attiecināt nevis uz vidējo algu par visu valsti, bet uz vidējo konkrētajā nozarē.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka attiecībā uz birokrātijas mazināšanu nekādu domstarpību neesot. Svarīga loma esot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). "Caur vienu nodaļu iet ļoti ātri, caur citu nodaļu iet ārkārtīgi lēni un dokumentu aprite ir ļoti birokrātiska. Un mums ir pārliecība par to, ka šo jautājumu var sakārtot, to vienkāršojot un tiešām ņemot tos labos prakses piemērus," sacīja Valainis.
Vēl svarīgi esot sakārtot viesstrādnieku kontroles jautājumus. Ekonomikas ministrija drīzumā risinājumus piedāvāšot Cilvēkkapitāla attīstības padomē.
Attiecībā uz vidējās algas prasību piesaistīšanu nozarēm ministrs esot gatavs risinājumus: "Mēs skatīsimies, ko mēs varam darīt. Katrā ziņā es esmu atvērts šai diskusijai un uzskatu, ka šobrīd tā nav taisnīga līdz galam. Ja mēs mākslīgi radām sistēmu, kur ārvalstu iebraucējiem mēs maksājam lielākas algas, un mūsējiem iedzīvotājiem mēs tādas algas nevaram samaksāt, mēs nonākam tādā nevienlīdzīgā situācijā."
Latvijas Banka: Latvijā vēl ir neizmantoti resursi
Tikmēr Latvijas Banka izpētījusi, ka, salīdzinot ar Zviedriju, Latvijā aizvien ir liels neizmantots cilvēku resurss – aptuveni 73 tūkstoši cilvēku.
"Pirmā vecuma grupā ir 15–24 gadi. Tad tur nodarbinātības līmenis Latvijā būtiski atpaliek. Un otrā grupa ir vīrieši pusmūža vecumā – 45–60 gadi. Tur jau sākās veselības problēmas. Un arī viņiem šī izglītība jau atpaliek no mūsdienu prasmēm. Līdz ar to veidojas tāds apburtais loks. Kad darba nav, naudas nav, līdz ar to nav iespējas uzlabot savu kvalifikāciju un tā tālāk. Un tad, ja nav kvalifikācijas, arī darba nav. Vai ir kaut kādi sīkie darbi atkal ar zemu kvalifikāciju, ar zemo algu," skaidroja Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Latvijas Bankas vērtējumā, pirms runāt par viesstrādniekiem, vajag censties darba tirgū iekļaut šos cilvēkus.
"Ko izdarīt? Var celt izglītības kvalitāti un veselības aprūpes kvalitāti. Un paskatīties, kur tieši tie cilvēki dzīvo – atsevišķos reģionos, vai iedzīvotāju grupās, kur patiešām ir ļoti izteiktas darbaroku rezerves. Tad tur ir vajadzīgas veselas programmas. Un dažas no tām programmām jau ir. Bet izglītības kvalitātes celšana, veselības aprūpes kvalitātes celšana, tās ir lietas, par kurām Latvijas Banka runā jau ļoti ilgi. (..) No uzņēmēju viedokļa, ja ir šīs divas alternatīvas – ievest viesstrādniekus ar zemu kvalifikāciju un maksāt viņiem minimālo algu 620 eiro vai arī šeit savus darbiniekus meklēt no tiem cilvēkiem, kas Latvijā ir, bet viņam ir jāmaksā 1000 eiro vai pusotrs tūkstotis eiro –, tad, protams, viņš izvēlēsies lētus viesstrādniekus," pauda Krasnopjorovs.
Darba devēju pārstāvis Bite atzina, ka formāli resursi Latvijā vēl ir, bet norādīja arī uz problēmām: "Ir dažādu tiesu izpildītāju parādu sloga jūgā, gan alimentu nemaksātāji, parādnieki, gan dažādi ātro kredītu parādnieki un tamlīdzīgi. Tā kā viņiem ir milzīgi parādi un no viņiem lielāko daļu tiesu izpildītājs šo algu ņem nost, viņi nevar iesaistīties oficiālās darba attiecībās. Jautājums – vai mēs gribam to resursu pievērst legālam darbam vai ne. (..) Tas būtu šo parādu iesaldēšana un ļaušana viņiem nomaksāt to ļoti ilgā laika periodā, ja cilvēks iesaistās legālā darba tirgū un sāk maksāt alimentus no jauna vai dzēst lēnā garā šos parādus; varbūt daļēji norakstīt parādus."
Tāpat būtu jāpalīdz iesaistīt darba tirgū ilgstošos bezdarbniekus. "Spiest vai motivēt viņus iesaistīties darba tirgū. Mēs esam gatavi viņus pieņemt, apmācīt, rehabilitēt zināmā mērā, jo droši vien nav viegli, ja neesi 10 gadus strādājis, sākt 7 no rīta ierasties darbā. (..) Es teiktu, ka jābūt skaidrai informācijai šiem cilvēkiem, ka mēs sāksim samazināt šos sociālos pabalstus pie noteikuma, ka te jums ir darbs," pauda Bite.
Vēl viens darbaspēka resurss ir potenciāli reemigranti. Pērn Latvijā atgriezušies vairāk nekā 9000 cilvēku.
Tomēr Polijas Migrācijas izpētes centra docente Sara Bojarčuka uzskata, ka uz reemigrantiem kā darbaspēka avotu nevajadzētu pārāk paļauties: "Latvija joprojām ir ļoti optimistiska par to. No tā, ko esmu dzirdējusi līdz šim, Latvijas valdība cenšas uzrunāt latviešu diasporu ārzemēs, lai mudinātu cilvēkus atgriezties. To centās darīt arī Polijas valdība. Bet tas īsti neizdevās. Es domāju, ka "Brexit" nedaudz palīdzēja, jo cilvēkiem nebija citas izvēles; bet viņi bieži neatgriezās – viņi vienkārši pārcēlās uz dažādām valstīm, nevis atpakaļ uz Poliju. Tātad viens no veidiem ir mudināt cilvēkus atgriezties, un tas ir diezgan grūti, ņemot vērā atšķirīgo realitāti un atšķirīgos ekonomiskos apstākļus."
Tikmēr ekonomists, Latvijas Universitātes pētnieks Gundars Bērziņš vērš uzmanību uz riskiem saistībā ar pretimnākošu attieksmi pret viesstrādniekiem: "Negatīvie aspekti ir tādi, ka, vedot iekšā lētu darbaspēku, tas rada spiedienu uz esošā darbaspēka algu līmeni.
Jo vairāk mēs ievedīsim lētu darbaspēku, jo lēnāk celsies mūsu iedzīvotāju darba algas.
Ja mēs varam strādāt ar lētu darbaspēku, tad algu līmenis necelsies. Tas ir viens novērojams šāds efekts citās valstīs. Vēl viena negatīva tendence ir tāda, ka it sevišķi pēdējā laikā, ko mēs redzam citur pasaulē, proporcionāli uzņēmumi, kuri var ievest lētu darbaspēku, viņi nemaina savus biznesa modeļus. Tas nozīmē, viņi turpina strādāt esošajā biznesa modeļa veidā, nemēģina investēt automatizācijā, robotizācijā, visu šo procesu automatizācijas virzienos."
