ĪSUMĀ:
- Jaunais gads sācies ar jauno elektrovilcienu nedienām.
- "Pasažieru vilciena" vadītājs: Defekti ir normāla pasaules prakse.
- Lielākā daļa elektrovilcienu defektu esot triviāli, saistīti ar bateriju, norādīja satiksmes ministrs.
- Divas trešdaļas jauno elektrovilcienu vēl nemaz nav satiksmē.
- "Pasažieru vilciens" nevarēja pateikt, vai ražotājam "Škoda Vagonka" piemēros līgumsodu.
Gada pirmajā darba dienā vilcienu satiksme līnijā Skulte–Rīga bija faktiski apstājusies. Tika atcelti astoņi reisi, aizturēti seši sastāvi. Vilcieni kavēja pat vairākas stundas. Sastāvi krājās rindā, jo Garciema stacijā bija saplīsis jaunais elektrovilciens. Vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs, kuru nevarēja pacelt. Uz depo to nogādāja ar cita vilciena palīdzību.
Problēmas ar jaunajiem elektrovilcieniem nesākās 2. janvārī un arī nebeidzās."Vivi" paziņojumi par kavētiem un atceltiem reisiem turpinājās visu šo nedēļu. Sekas izjuta visās elektrificētajās līnijās. Simtiem pasažieru kavēja darbu, vizītes pie ārstiem un citus plānus.
"Normāla pasaules prakse"
"Mēs paredzējām, ka varētu būt tādi defekti, un tā ir normāla pasaules prakse. Protams, ka negaidījām, ka apstāsies un nevarēs braukt," saka "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Viņš stāsta, ka lielas nobīdes no grafika radās posmos, kur remontu dēļ funkcionē viens sliežu ceļš. Piemēram, braucot no Jelgavas, vienam jaunajam vilcienam bijusi "maza ķibele ar durvīm", tādēļ aizkavējušies nākamie 12 reisi. PV tagad cenšas jaunos elektrovilcienus mazāk laist virzienos ar vienu sliežu ceļu, bez apbraukšanas iespējām.
No ražotāja "Škoda Vagonka" līdz šai nedēļai bija saņemti 17 jaunie vilcieni. Ikdienā pasažierus pārvadā astoņi, deviņi. Pārējie vēl tiek sertificēti, apkopti vai laboti. Uz jautājumu, vai vilcieniem novērotas tā sauktās "bērnu slimības" vai problēmas ir nopietnākas, Grigulis atbild, ka pāragri spriest: "Nav bijušas tādas indikācijas, ka "Škoda" būtu teikusi, ka mēs šos defektus nevaram novērst, ka tas ir neiespējami."
Defekti triviāli
"Pagaidām mūsu rīcībā nav pietiekami daudz informācijas, lai izdarītu tādus dramatiskākus secinājumus par to, vai šeit parādās kādas sistemātiskas problēmas. Skaidrs, ka šis defekts ar bateriju, kas ietekmē pantogrāfa pacelšanu, ir atkārtojies, līdz ar to tas būtu padziļināmi pētāms, bet kopumā mēs redzam, ka lielākā daļa šo defektu ir salīdzinoši triviāli," pauž satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Vaicāts, vai jaunie vilcieni nav palaisti uz sliedēm pārāk ātri, kādēļ pasažieriem tagad jākļūst par testētājiem, ministrs atbild, ka šo pašu jautājumu uzdevis arī "Škoda" vadībai. Atbilde bijusi noraidoša.
"Neviens nenodod vilcienus lietošanā ātrāk, nekā to pieļautu šīs tehnikas droša ekspluatēšana.
Neskatoties uz to, vai mēs viņu ieviešam šodien vai pēc nedēļas, vai pirms mēneša, vai pēc mēneša, šāda veida defekti ar noteiktu varbūtību parādīsies," brīdina Briškens.
LTV raidījums atzīmē, ka divas trešdaļas no Latvijas pasūtītajiem vilcieniem vēl nav uz sliedēm, tādēļ pasažieriem līdz ar katru jaunu sastāvu palielinās iespēja izvilkt nelaimīgo lozi.
"Skaidrs, ka ikreiz, kad jauns vilciens nonāks ekspluatēšanā, viņam var parādīties jauni defekti," secina ministrs un piebilst, ka "Škodas" pieredze arī citviet pasaulē rāda, ka ne visi vilcieni pirmajā braukšanas nedēļā izrādījušies pilnīgi gatavi. Tāpat igauņiem ar citas markas vilcieniem bijušas problēmas.
"Protams, palielinoties šim ekspluatācijas laikam, šāda veida pirmie bērnības zobiņi, pirmās ķibeles ir pilnībā novērstas," teic Briškens.
Vai "Škodu" sodīs?
"Škoda", kas komentāros par notiekošo šonedēļ bijusi ļoti skopa, apņēmusies uz Latviju sūtīt lielāku speciālistu komandu, lai ķibeles raitāk likvidētu.
PV vēl nevar pateikt, cik liels un vai vispār "Škodai" tiks piestādīts rēķins par piegāžu kavēšanu un defektiem, jo process vēl nav noslēdzies.
"Pamatmērķis mums nav piestādīt soda naudas. Pamatmērķis mums ir saņemt kvalitatīvus vilcienus. Tas ir tas, ko mēs vēlamies no ražotāja.
Protams, ja ražotājs nepilda savas saistības, uzdevumus, ko ir uzņēmies līguma ietvaros, nu tad par to viņam ir jāatbild," saka PV vadītājs Grigulis.
Paralēli pārvadātājs domā, kā uzlabot pasažieru apziņošanu.
"Mēs strādājam pie instrumenta, lai, ielādējot mūsu aplikāciju, var skaidri un gaiši redzēt: okei, tas ir jaunais vilciens, jaunais reiss. Viens var izvēlēties, vai nu tieši uz to steigties vai tieši otrādi – izvairīties no viņa. (..) Papildus varbūt varu teikt, ka izvēlēties veco vilcienu, ja viņš atrodas aiz jaunā vilciena, viņš tāpat tiks ietekmēts. Un komforta līmenis jaunajā, arī gaidot, ir augstāks, nekā vecajā, kas aiz viņa stāvēs," rezumē Grigulis.
Uz piebildi, ka varbūt tad labāk vispār neriskēt un nebraukt ar vilcienu, kamēr visi defekti tiek novērsti, uzņēmuma PV vadītājs atsaucas uz statistiku, ka kopumā vilciens ir uzticams un precīzs pārvietošanās līdzeklis.
KONTEKSTS:
2023. gada februārī vilcienu ražotājs "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" (tagad – "Vivi") Satiksmes ministrijai apliecināja, ka plānots sākt pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem elektrovilcieniem jau tā paša gada vasaras beigās, bet vēlāk paziņoja, ka sertifikācijas procesa dēļ tomēr vilcieni nesāks kursēt ātrāk kā rudenī.
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Pirmo vilcienu Latvijā saņēma 2022. gada jūnija beigās.
Pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem Latvijā galu galā sāka 2023. gada 15. decembrī. Drīz pēc tam vairākiem vilcieniem sāka atklāties defekti, un janvāra sākumā viens no jaunajiem vilcieniem apstājās līnijā Rīga–Skulte.
