Pirmdien notikušā zemnieku protesta dalībnieki valdībai uzstādījuši dažādas prasības – mazināt birokrātiju, mazināt pievienotās vērtības nodokli augļiem un dārzeņiem, paplašināt atbalsta programmas un citas.
Organizācija "Zemnieku saeima", kas būtībā ir galvenais akcijas organizators, pēc trešdienas sarunas ar Ministru prezidenti un zemkopības ministru norāda – šāda sanāksme ir labs pirmais solis jautājumu atrisināšanai.
Taču izslēgt iespēju, ka pirmdien zemnieki ar traktoriem varētu doties uz Rīgu, patlaban vēl nevar.
"Vēl ir darāms, vēl rīt mums ir divas sanāksmes saistībā ar šo [prasību] paketi. Līdz ar to rīt vakarā vai piektdien līdz pusdienlaikam mēs dosim skaidru ziņu – vai mēs pirmdien būsim Rīgā vai nebūsim," sacīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Uzstādījumam par šāda veida protestiem gan piekrīt ne visi zemnieki. Piemēram, vēl viena liela nozares organizācija – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP).
"Cīņa izsauc tikai cīņu. Vienmēr ir jāsāk ar dialogu. Un šobrīd tas dialogs turpinās, un es domāju, ka mēs virzāmies pareizajā virzienā," pauda LOSP valdes locekle Dzintra Lejniece.
Tieši viedokļu nesakritības arī starp pašiem nozares pārstāvjiem par vienu no sarežģītākajiem aspektiem nosauca premjerministre. Viņa skaidroja – tā kā ir jautājumi, kuru atrisināšanai vajadzīga rīcība arī Eiropas Savienības līmenī, pirmkārt ir jāpanāk kompromisi pašu mājās.
"Manuprāt, tas ir tikai saprotami, ka putnkopji runā par vienu, piena ražotāji varbūt par kaut ko citu un augu ražotāji vai audzētāji par vēl kaut ko. Tāpēc, protams, es atzīstu, ka valdībai reizēm nav vienkārši saprast, ko tad no visām šīm pozīcijām aiznest Eiropā.
Es arī šodien, noslēdzot diskusiju, teicu – ja man būs skaidrs, ko jūs gribat, lai es nesu, un ja mēs varam par to vienoties, es esmu gatava arī to pārstāvēt," sacīja Siliņa.
Viena no lauksaimnieku prasībām, par ko ir izdevies vienoties savā starpā, ir Krievijas un Baltkrievijas graudu importa un eksporta aizliegums. Par to Saeima varētu lemt jau tuvākajā laikā.
Taču tranzīts joprojām tiks saglabāts, arī trešdien pēc tikšanās ar zemniekiem apstiprināja valdības pārstāvji. Viņi norādīja – tā aizliegšana būtu prettiesiska no Eiropas likumdošanas viedokļa.
Zemnieks Latgalē: Nedrīkstam apstāties pusceļā
Tomēr daļa zemnieku, kuri piedalījās pirmdienas protestos, pagaidām ir apņēmības pilni doties uz Rīgu.
Piemēram, graudkopis Kaspars Vaivods Rēzeknes novadā gaida konkrētus uzlabojumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā. Tajā zemnieki ievada datus par zemi un saimniekošanu, lai saņemtu atbalsta maksājumus.
SIA "Muns lauks" saimnieks Vaivods nav mantojis plašas lauksaimniecības zemes. Pēc studijām atgriezies laukos, pamazām iegādājies vairākus laukus un tagad saimnieko apmēram 200 hektāru platībā. Viņš sacīja: "Nedrīkst apstāties pusceļā. Esam gatavi doties arī uz Rīgu, lai ministrija mūs tuvāk ieraudzītu."
Vaivods algo vienu darbinieku, taču palīdz vēl arī apkārtējiem kaimiņiem. Tostarp ievadīt datus Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā, kas vecākā gada gājuma saimniekiem sagādā galvas sāpes. "Tā nu sanāk – no rīta līdz vakaram, vairākas dienas pie datora, kaut kādi darbi uz lauka arī iekavējas. Sistēma ir diezgan primitīva un vienam laukam, lai ievadītu darbību, ir desmitiem klikšķīšu jāveic," stāstīja Vaivods.
Vēl arī bažas, kā apsaimniekot zālājus, jo lopkopju apkārtnē kļūst mazāk, bet graudkopim traucē zemju lietošanas ierobežojumi. Īstermiņā noskaņojumu neuzlabo arī subsīdiju maksājumu kavēšanās. Brauciens no Latgales uz Rīgu ar traktoru būs par dārgs, taču ar vieglo auto un plakātiem Vaivods pirmdien dosies ceļā.
KONTEKSTS:
Protestos visā Latvijā 5. februārī piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji – biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās.
Lauksaimnieku prasības ir:
- Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
- 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
- Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
- Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
- Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja – mantojumā no iepriekšējiem ministriem saņemts daudz neatrisinātu problēmu, bet Zemkopības ministrijai (ZM) ir skaidrs rīcības plāns.
