Viņš uzsvēra, ka reģionālo pasta nodaļu straujā slēgšana gada otrajā pusē neesot bijusi pienācīgi komunicēta ne ar sabiedrību, ne "Latvijas Pasta" darbiniekiem, ne drukātās preses izdevējiem, ne Latvijas Pašvaldību savienību. Tāpēc pasta nodaļu reforma nobremzēta.
Briškens arī izklāstīja, kā varētu turpināt pasta nodaļās sniegto pakalpojumu pieejamību, cenšoties nepieļaut lielus zaudējumus:
"Esmu informējis arī koalīcijas partnerus, ka meklējam dažādas iespējas, kā, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību, uzlabot pasta darbu. Piemēram, vērtējam iespējas pasta nodaļas apvienot ar pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem vai izvietot tās bibliotēkās, vai pasta nodaļas veidot arī dzelzceļa stacijās, vai vienoties ar vietējiem veikaliņiem, degvielas uzpildes stacijām par iespējām šos pakalpojumus nodrošināt tur. Papildus tam, ka nekur nepazūd pakalpojums pastnieks pēc pieprasījuma."
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vajadzības gadījumā prasīs no valsts budžeta papildu līdzekļus.
KONTEKSTS:
"Latvijas Pasts" bija lēmis slēgt vai reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām visā valstī. Tas publiskajā telpā raisīja sašutumu. Vietnē "manabalss.lv" tika sākta parakstu vākšana, lai lēmumu apturētu.
Satiksmes ministrija uzdeva "Latvijas Pasta" padomei atkārtoti izvērtēt ieceri, un uzņēmums lēma apstādināt plānu par nodaļu slēgšanu. 7. februārī padome atkāpās no amata.
Vienlaikus "Latvijas Pasta" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare atklāja, ka, samazinoties vēstuļu un abonētās preses daudzumam, valsts uzņēmums "Latvijas Pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā. Nepārveidojot nodaļas un saglabājot esošo tīklu, uzņēmumam nāktos strādāt ar zaudējumiem, kā rezultātā būtu jāprasa papildu finansējums no valsts.
