ZZS deputāti paziņojumā medijiem norādīja: viņi uzskata, ka valdībai un atbildīgajai ministrijai ir rūpīgi jāieklausās pašvaldību viedokļos, izvērtējot situāciju katrā novadā un pilsētā.
"Patlaban skolu tīkla reformas pamatā ir kvantitatīvi kritēriji par vēlamo skolēnu skaitu izglītības iestādē, bet maz domāts par izglītības kvalitāti un to, vai konkrētā izglītības iestāde to nodrošina," teikts paziņojumā.
ZZS Saeimas frakcijas deputāti aicina īpašu uzmanību pievērst pierobežas reģioniem, kur izglītības pieejamība ir skatāma valsts drošības kontekstā.
Piemēram, šobrīd izvirzītajiem kritērijiem par skolēnu skaitu Ludzas novadā neatbilst Kārsavas un Zilupes vidusskolas, kas būtu saglabājamas, lai pierobežā bērniem nodrošinātu pieejamību izglītībai.
Deputāti atzīmēja, ka ZZS ir svarīgi mobilitātes jautājumi jeb tas, kā skolēniem ērti nokļūt izglītības iestādēs, netērējot tam nesamērīgi ilgu laiku.
Sadarbībā ar pašvaldībām jādiskutē, vai autoceļu tīkls, tā faktiskais stāvoklis un sabiedriskā transporta infrastruktūra nodrošina šādas iespējas.
"Valdībai skolu tīkla reforma ir jāuztver kā svarīgs kopdarbs, sadarbojoties Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, vienlaikus uzturot aktīvu dialogu ar pašvaldībām, kuras vislabāk pārzina savas teritorijas iedzīvotāju vajadzības," norāda ZZS. "Pagaidām šāds kopdarbs nav vērojams, un pašvaldības signalizē, ka to viedokļi un priekšlikumi diskusijās par skolu tīkla reformu netiek ņemti vērā," teikts ZZS deputātu paziņojumā.
ZZS Saeimas frakcija sagaida dziļākās un iesaistošākas diskusijas un skaidrāku redzējumu par visām ministriju atbildības jomām, kas šobrīd rada daudz neatbildētu jautājumu Saeimas deputātiem, pašvaldībām un pats galvenais – iedzīvotājiem, bērniem un vecākiem.
ZZS Saeimas frakcija, akcentējot pieejamas un kvalitatīvas izglītības nozīmi valsts attīstībā, aicina valdību nesasteigt skolu tīkla reformu. Tai, pēc ZZS deputātu teiktā, ir jābūt pārdomātai un balstītai uz iedzīvotāju vajadzībām, vienlaikus saglabājot Latvijas reģionus.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Līdz janvāra beigām bija plānots pabeigt normatīvu izstrādi, ko sabiedriskajai apspriešanai nodot februāra sākumā. Ieviest jauno modeli plānots jau nākamajā mācību gadā.
