Ja vēlēšanas notiktu martā, par Nacionālo apvienību balsotu 10,3% vēlētāju – tas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tādējādi Nacionālā apvienība izvirzījusies reitingu priekšgalā.

Savukārt līderpozīciju zaudējusi premjeres pārstāvētā "Jaunā Vienotība", par kuru marta sākumā gatavi balsot bija 9,3% aptaujāto, kas ir 0,9% kritums mēneša laikā.

Trešajā vietā ir partija "Saskaņa", kuras reitings kāpis par 0,5%, sasniedzot 6,8%.  

Pēc tam seko partija "Progresīvie", kurai martā ir 0,2% kāpums salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš un sasniegti 5,6%, bet "Latvijas attīstībai" – 5,4%, kas ir kritums par 0,4%, salīdzinot ar februāri.

Par 1% kāpis atbalsts partijai "Latvija pirmajā vietā" – martā par šo politisko spēku balsot sola 5,3% aptaujāto.

Savukārt atbalsts samazinājies partijai "Stabilitātei!", par kuru martā balsotu 4,1% (februārī – 4,7%), bet par "Apvienoto sarakstu" – 3,6% aptaujāto (februārī – 4,3%).

"Suverēnajai varai" atbalstu martā sola 2,6%, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – 2,4%, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) – 1,9%. Vienāds atbalsts – 1,3% – ir Centra partijai un "Kustībai "Par!"", "Apvienībai Jaunlatvieši" – 1,1%, bet zem 1% ir divi saraksti – "Tautas varas spēks" un "Tauta. Zeme. Valsts." ar attiecīgi 0,4% un 0,2% aptaujāto atbalstu.

Izvēli, par ko balsot, nav izdarījuši 21,4%, bet 17% atzina, ka vēlēšanās nepiedalīsies.

Ņemot vērā partiju popularitāti starp balsstiesīgajiem, kuri aptaujas brīdī bija izlēmuši, par ko balsot, un ņemot vērā pilsoņu gatavību piedalīties vēlēšanās, redzams, ka 5% barjeru martā pārvarētu astoņas partijas. Zem 5% barjeras patlaban arī ir astoņas partijas, tostarp koalīcijā esošā ZZS.

"SKDS" aptaujāja 1505 Latvijas pilsoņus. 

KONTEKSTS:

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas, izlozēti arī vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri.