Ziemas mēnešos Baltkrievijas atbalstītā migrantu plūsma uz Latviju apsīka, un pēc 2024. gada 10. februāra pastiprinātais robežapsardzības režīms vairs netika pagarināts. Tomēr tagad atkal vērojama nelegālās migrācijas spiediena atjaunošanās, tāpēc Valsts robežsardze aicina atjaunot pastiprinātu robežas apsardzību.
"Valstij ir pienākums gādāt par savu drošību jebkuros apstākļos, un attiecībā uz valsts drošības aizsardzību būtu piemērojams piesardzības princips," rīkojumu pamato IeM.
Pastiprinātu robežapsardzības režīmu plānots atjaunot Ludzas novadā (Briģu, Ciblas, Cirmas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu, Rundēnu un Zaļesjes pagastā un Ludzas un Zilupes pilsētā), Krāslavas novadā (Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastā un Krāslavā), Augšdaugavas novadā (Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastā), Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Rīkojums uzdos Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegt nepieciešamo atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas un Baltkrievijas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Rīkojums nosaka atbildīgajām struktūrām dažādas tiesības, piemēram, apdraudējuma novēršanai iekļūt īpašumos bez īpašnieka atļaujas.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts ir atzinis, ka pēdējās dienas liecina, ka palielinās pārkāpumu skaits, kurus fiksē Valsts robežsardze.
Jaunākie robežsardzes dati liecina, ka šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 172 cilvēki.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ilgāku laiku vairākās pierobežas pašvaldībās bija noteikta ārkārtējā situācija, bet 2023. gada vidū, mainot regulējumu, uz pusgadu izsludināja pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Tāpat papildus mobilizēja robežsargus, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Cīņā pret nelegālo migrāciju atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
2024. gada februārī noslēdzoties pastiprināta robežapsardzības režīma termiņam, robežsardze tomēr turpināja darbu pastiprinātā režīmā. Tāpat uz robežas ar Baltkrieviju slēgts palicis Silenes robežpunkts, kuru sākotnēji slēdza 2023. gada septembrī nelegālās migrācijas spiediena dēļ.
Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022. gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
