ĪSUMĀ:
- Novadu reforma paredz 2029. gadā apvienot valstspilsētas un blakus novadus.
- Rēzeknes pilsēta apvienošanu atbalsta, Rēzeknes novads – kategoriski pret.
- Novadā ir bažas par vienmērīgu teritorijas attīstību un budžeta pārdali.
- Pilsēta uzskata – attīstības būs efektīvāka, ja būs viena pašvaldība.
- Novads plāno iedzīvotāju aptauju par apvienošanu, cer, ka viedokli ņems vērā.
- Pilsēta iedzīvotāju uzklausīšanu atbalsta, bet savu aptauju neplāno rīkot.
Valstspilsētas un novada pašvaldību ēkas atrodas blakus pašā Rēzeknes centrā, tomēr abu pašvaldību apvienošanu 2029. gadā vadība vērtē atšķirīgi.
Rēzeknes novadā ir bažas par vienmērīgu teritorijas attīstību un budžeta pārdali, turklāt arī līdz šim sadarbība ar valstspilsētu nav bijusi veiksmīga.
"Šī sadarbība ir bijusi, rēķinot piecu ballu sistēmā, tāds mazs, mazs trijnieciņš," vērtēja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība"/"Par!"/Latgales partija).
"Valstspilsētas īpaši bijušā mēra vēlme bija šīs teritorijas apvienot jau iepriekšējā periodā, uz ko tika arī viņam pietiekoši skaidri norādīts, ka, izņemot tieksmi pēc novada resursiem, finanšu resursiem, cita pamatojuma šādai tieksmei nav," klāstīja Švarcs.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno savukārt uzskata, ka "ļoti daudzi jautājumi, kas saistīti ar ekonomisko attīstību, ar infrastruktūru, varētu risināties daudz efektīvāk, ja tā būtu viena pašvaldība".
Pretējs viedoklis ir novadam – saimnieciski abas teritorijas un to prioritātes atšķiras. Lai arī iedzīvotāju skaits abās pašvaldībās ir līdzīgs – aptuveni 25 000 – tomēr pilsēta ir blīvāk apdzīvota nekā 25 novada pagasti. Tā domē var būt ievēlēti deputāti vairāk tieši no pilsētas.
"Tas novestu pie lauku teritorijas nedaudz tādas aizmirstības un pakārtošanas tām prioritātēm, kas būs svarīgas tikai teritorijām, kur dzīvo vairāk vēlētāju," uzskata Monvīds Švarcs.
Arī Raimonds Olehno norādīja, ka "2021. gadā reformas laikā bija pat tāda diskusija – noteikt zināmas kvotas, cik ievēl pašvaldībā no kaut kādas teritorijas: vai no lauku, vai no pilsētas. Tā norma netika ieviesta, bet zināmā mērā tā var ietekmēt, protams, kaut kādus lēmumus."
Rēzeknes novadā jau šonedēļ paredzēts apstiprināt iedzīvotāju aptaujas kārtību un no 11. marta līdz 2. aprīlim aicināt sabiedrību izteikt savu viedokli par gaidāmo reformu.
"Cik es esmu runājis ar kolēģiem, tātad Dienvidkurzeme, Jelgava un arī Augšdaugava plāno veikt iedzīvotāju aptaujas," sacīja Monvīds Švarcs.
Pašvaldības cer, ka, lemjot par reformas tālāko attīstību, aptaujās pausto viedokli ņems vērā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un atbildīgās komisijas Saeimā.
Rēzeknes valstspilsēta iedzīvotāju uzklausīšanu atbalsta, bet paši pagaidām aptauju neplāno rīkot.
KONTEKSTS:
Sākotnējais novadu reformas plāns paredzēja līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā apvienot valstspilsētas un to novadu teritorijas, vēlāk apvienošanas termiņš pagarināts līdz 2029. gadam.
Pret šo ieceri tagad sāka iebilst arī Jelgavas novads un pilsēta, jo nesaskata tai finansiālus un citus praktiskus ieguvumus.
