Raidījuma "4. studija" skatītājs stāstīja, ka padomju laikā dažus gadus pavadījis cietumā, kur strādājis "smagus darbus, ko, šeit brīvībā neviens nedarīja, mēs taisījām ķēdes, lauksaimniecības ķēdes, ziemā un vasarā, plikām rokām, mums cimdus nedeva neviens".
Tagad viņš sasniedzis pensijas vecumu un jau divas reizes vērsies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lūdzot, lai viņam stāžā ieskaita "tos trīs, četrus gadus, es atnesu arhīva izziņas no Ieslodzījuma pārvaldes, ka es esmu strādājis".
Taču viņš saņēmis atteikumu par ieslodzījuma laikā nostrādātā perioda iekļaušanu darba stāžā.
VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas eksperte Sanita Letapura raidījumam skaidroja, ka vēsturiski (līdz 1999.gada 1. aprīlim) Latvijas Sodu izpildes kodekss noteica, ka laiku, ko notiesātie nostrādājuši, izciešot brīvības atņemšanas sodu, darba stāžā neieskaita.
Brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas pienākums bija iesaistīt notiesātos sabiedriski derīgā darbā notiesāto labošanai un pāraudzināšanai, un tiesību normas neparedzēja ieskaitīt apdrošināšanas stāžā ieslodzīto darbu brīvības atņemšanas vietās.
Vīrietim VSAA gan norādīja – ja viņš ar darba uzskaites lapām vai darba algas personīgajām kartītēm var pierādīt, ka par darbu cietumā saņēmis samaksu, tad to varēs uzskatīt par pamatu iekļaut cietumā nostrādāto laiku pensijas aprēķināšanā.
"Nu, kur es dabūšu 1975. gadā parakstītus dokumentus? Tas ir nereāli vispār," atzina vīrietis.
Turklāt viņš norādīja, ka 1996. gadā spēkā stājies likums par Valsts pensijām, kur konstatējošā daļā rakstīts – Latvijas Republikas pilsoņiem līdz 1991. gada 1. janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzināmie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai, neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas.
Ieslodzījuma vietu pārvalde raidījumam skaidroja, ka, "neraugoties uz to, ka padomju laikā notiesātie tika iesaistīti darbā, šī laika tiesību normas nesniedza skaidru regulējumu par sociālās apdrošināšanas iemaksām par notiesāto darbu, kas būtiski ietekmē iespējas šos darba periodus ieskaitīt pensijas stāžā. Saskaņā ar Latvijas tiesību normām, lai ieslodzījuma laikā veiktais darbs tiktu ieskaitīts pensijas stāžā, ir jāsniedz dokumenti, kas ne vien pierāda darba veikšanu, bet arī to, ka par šo darbu ir saņemts atalgojums. Šādi pierādījumi var ietvert algas lapas, darba līgumus vai citus oficiālus dokumentus."
Visticamāk, bijušais ieslodzītais nevarēs pierādīt, ka cietumā saņēmis algu par padarīto darbu. Mainoties laikiem, varām un likumiem, viņa nostrādātais laiks būs nepierādāms. Iespējams, ka šāds gadījums nav vienīgais.
