- Kur informāciju meklē iedzīvotāji? Atbild Ludzas, Daugavpils un Rēzeknes ielās uzrunātie.
- Jēkabpilī plūdu komunikācija ekspertu vērtējumā bija labi atstrādāta.
- Taču krīzē ar masveida draudu e-pastiem skolām vietvaras bija teju nemanāmas.
- Neveiksmīgais piemērs - ministra un vietējā mēra komunikācija par austrumu robežas stiprināšanu.
- Kopumā trūks saziņas starp pašvaldībām un valsts institūcijām.
- Eksperti mudina politiķus un ierēdņus plānot komunikāciju laikus un runāt cilvēkiem saprotamā valodā.
Kur informāciju meklē iedzīvotāji?
Latvijas Radio uzrunāja Ludzas, Daugavpils un Rēzeknes ielās cilvēkus, vaicājot, kur viņi meklētu informāciju krīzes situācijās.
"Tā ir internetā sākumā noteikti. Arī radio vienmēr stāsta tādu informāciju. Pēc tam nāk prese. – Pašvaldības mājaslapā skatītos? – Droši vien skatītos, jā."
"Daudz nelietoju internetu, tikai ziņas reizēm palasu. Pašvaldības mājaslapā neprotu ieiet, tāpēc to neskatos. Ja kāds no radiniekiem nodod informāciju, tad uzzinu. Man meita Rīgā dzīvo, viņa par Ludzā notiekošo zina vairāk nekā es."
"Ziņas – radio un televīzijā. "Doma laukums" reizēm paklausos – tur arī dažādi jaunumi ir. Iznākam no dzīvokļa, pasēžam uz soliņa, savā starpā visus jaunumus pārrunājam, kā kaimiņi dzīvo."
Uzrunātie cilvēki lielākoties informāciju saņem no radio, televīzijas un interneta ziņu portāliem. Vien tad, ja krīze notiktu uz vietas viņu pilsētā, skatītos arī pašvaldības mājaslapu un sociālos tīklos. Taču vai iedzīvotāji tur atradīs meklēto?
Tā vietā, lai radītu savu saturu un komunicētu krīzes situācijās, pašvaldības lielākoties gaida un paļaujas uz valsts dienestu informāciju. Piemēri ir dažādi, taču labu krīzes komunikāciju starp pašvaldībām atrast grūti.
Jēkabpilī plūdu komunikācija – labi atstrādāta
"Ja ir kāda nepieciešamība, lūdzu, dodiet informāciju uz tiem telefona numuriem, kas jums ir doti sociālajos tīklos. Katra pagasta pārvaldnieks ir ciešā sadarbībā ar civilo komisiju un dod aktuālo informāciju mums, un mēs zinām, kā rīkoties," tā Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis no "Apvienotā saraksta" februāra beigās ziņoja par aktuālo situāciju saistībā ar plūdiem.
Daugava Jēkabpils pašvaldībai galvassāpes sagādā regulāri – lielā palu ūdens daudzuma vai ledus aizsprostu dēļ Jēkabpils novadā applūst plašas zemes teritorijas, ceļi un viensētas, pagājušajā gadā pat bija draudi, ka dambis var neizturēt un Daugava ieplūst pilsētas ielās. Lai iedzīvotāji būtu zinoši un sagatavoti, pašvaldība aktuālāko informāciju un video publicēja gan novada mājaslapā un sociālajos tīklos, gan sniedza komentārus medijiem.
Jēkabpilī komunikācija krīzes situācijā, šajā gadījumā – plūdos – ir labi atstrādāta, uzteica Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš un Latvijas Transatlantiskās organizācijas jeb LATO ģenerālsekretāre Sigita Strūberga.
"Viņš bija klāt. Man liekas, nevienu brīdi nevienam nebija radies priekšstats, ka viņš netiek galā ar to ārkārtējo situāciju, kas uz to brīdi izveidojās. Ar sava veida proaktīvu komunikāciju viņam tiešām labs piemērs, kā būtu jārīkojas," sacīja Rakstiņš.
"Un arī sadarbība ar medijiem bija lieliska. Tādā ziņā, ka mediji bija klāt, mediji redzēja," piebilda Strūberga.
Krīzē ar draudiem skolām – vietvaras teju nemanāmas
Eksperti norādīja – katra krīze palīdz mācīties, izdarīt secinājumus un labāk sagatavoties nākamajai. Vēl kādu krīzes komunikācijas mācību stundu pagājušā gada 10. oktobrī piedzīvoja pašvaldības visā Latvijā, jo aptuveni 300 skolas todien saņēma e-pasta vēstules ar draudiem, ka skolās esot ievietoti spridzekļi.
Šajā krīzē pašvaldības tikpat kā neredzēja. Tik vien kā savos sociālajos tīklos dalījās ar Valsts policijas ierakstu vai arī ļāva skolu direktoriem iekšēji pieņemt lēmumu evakuēt skolu vai turpināt mācības.
Līvānu novada pašvaldība bija viena no retajām, kas publicēja video, kur līdz ar citiem aktuālajiem jautājumiem Līvānu domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle no "Latvijas attīstībai" aicināja iedzīvotājus saglabāt mieru.
Video krievu valodā publicēja arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kurš ievēlēts no partijas "Saskaņa". Viņš apšaubīja Valsts policijas novērtējumu par zemu draudu līmeni un norādīja uz valsts institūciju vienotas komunikācijas trūkumu, jo Izglītības ministrija aicināja pamest skolas, bet Valsts policija ziņoja, ka evakuācijas nav nepieciešama.
Komunikācija par robežas stiprināšanu
Marta sākumā komunikācija par Latvijas ārējās robežas stiprināšanu parādīja – reizēm pat nevajag ārēju krīzi, lai būtu nepieciešams iedarbināt krīzes komunikāciju.
5. martā Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tajā pašā dienā, vēstot par robežas stiprināšanu, aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem" savā profilā sociālajā tīklā "X" ievietoja video, paužot gatavību "uzstādīt mīnu laukus". Vārdi par mīnu laukiem, izrauti no konteksta, radīja auglīgu zemi spekulācijām.
Pirmais neviennozīmīgo komunikāciju uzķēra Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, pavērsdams to pret pašu aizsardzības ministru: "Laikā, kad reģionā ir milzīgas problēmas ar depopulāciju, ekonomisko izaugsmi un investoru piesaisti, aizsardzības ministram, nedzīvojot Latgalē, sāk stāstīt par to, ka Latgalē tiks ierīkoti mīnu lauki, raktas tranšejas un tajā pat dienā norādīt, ka viņš ir pavēlējis to izdarīt, lai gan reāli nekāda pavēle pat neeksistē. Uz robežu tiešām sāk braukt smagā tehnika un darīt, es pieļauju, pat nepieciešamas lietas, šāda krīzes komunikācija no ministra ir absolūti nepieļaujama. Viņa komunikācijas veids, stils un vēstījums reģionā ir ieviesis bailes."
Taču tā vietā, lai atspēkotu frāzi par mīnu laukiem un nomierinātu daugavpiliešus, viņš sabiedrības satraukumu vēl vairāk kāpināja.
"Šāda veida spalvu spodrināšana notika divas vai trīs nedēļas pēc aizsardzības ministra tikšanās ar Daugavpils un Augšdaugavas novada kopējo civilās aizsardzības komisiju, kurā viņš ne par šādiem plāniem, ne komunikāciju, ne Ministru kabineta apspriežamajiem lēmumprojektiem nebija ne informējis, ne apspriedis, ne licis galdā jautājumu par kopīgu stratēģisko komunikāciju. Šajā situācijā skaidrs, ka to knipi ir bijis pelnījis," pauda Elksniņš.
Vai Elksniņa izteikumi bijuši nelojāli pret Latviju? To šobrīd skaidro Valsts drošības dienests.
Trūkst saziņas starp pašvaldībām un valsts institūcijām
Tikmēr situācija ap robežas stiprināšanu izgaismoja citu problēmu – komunikācijas trūkumu starp pašvaldībām un valsts institūcijām. Aizsardzības ministrijas sagatavotā ziņa, kurā izskaidrots aizsardzības plāns, nesasniedza nevienu pašvaldību.
Latvijas Radio kopā ar Daugavpils pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti Nataļju Ivanovu izskatīja pašvaldībai atsūtītās e-pasta vēstules. Nedz Daugavpils, nedz kādā no citām pierobežas pašvaldību mājaslapām ziņa par robežas stiprināšanu netika publicēta, jo pašvaldības šādu informāciju nesaņēma.
"Informāciju no ārējiem avotiem – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardze – mēs izvietojam tādos gadījumos, kad tas skar nepieciešamību informēt iedzīvotājus par konkrētām norisēm, piemēram, militāro mācību norisēm. Regulāri iesūta informāciju par to, kurā laikā gaidāms, kādas darbības būtu saistītas ar paaugstinātu trokšņu līmeni, ar tehnikas kustību pa pilsētas ielām, lai iedzīvotāji būtu informēti un nebūtu lieka satraukuma tur, kur tam nav jārodas," stāstīja Ivanova.
Arī Krāslavas novada pašvaldība par NBS plāniem nebija informēta, tādēļ nevarēja to izskaidrot arī cilvēkiem.
"Jautājums – vai krāmēt somu vai ne. Līdz tam bija aizgājusi situācija. Cilvēki to uztver nopietni," pauda Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks no Latvijas Zemnieku savienības. Iedzīvotāji satraukušies, jo redzējuši smago transporta tehnikas kustību robežas virzienā. Ar aizdomām sākuši skatīties arī uz pašvaldību – kaut ko zina, bet varbūt nesaka.
"Nepatīkama situācija. Diemžēl tā komunikācija principā nenotika: cilvēki nezina, pašvaldība nezina. Ir kaut kas tajā procesā jālabo. Saprotot, ka pašvaldībai ne viss ir jāzina, bet tās elementārās lietas bija jāzina.
Katrā ziņā Krāslavas pašvaldība nezināja, man nebija, ko atbildēt. Es varēju minēt, ko lasīju presē," pastāstīja Upenieks.
Lai nomierinātu sabiedētos cilvēkus, Aizsardzības ministrija uz Daugavpili atsūtīja Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu, kurš stāstīja par aizsardzības plāniem un uzsvēra – miera laikā mīnu lauki netiks veidoti.
"Mans galvenais mērķis ir iepazīstināt jūs ar bruņoto spēku plāniem šeit, austrumos, un kliedēt aizspriedumus, kas ieskaņojušies. Uzreiz varu kliedēt, ka nekādus mīnu laukus mēs te neveidosim," sacīja Kalniņš.
Jāplāno komunikācija laikus
Līdzko nav pieejama pilnīga un skaidra informācija, tā rodas vieta interpretācijai un dezinformācijai, skaidro LATO ģenerālsekretāre Sigita Strūberga.
"Efektīva stratēģiskā komunikācija ir labākais ceļš. Šobrīd mēs redzam, ka daudzas institūcijas joprojām mācās nodrošināt maksimālo caurskatāmību. Tomēr tas, ko mēs redzam, ka
joprojām tas atgādina tādas padomju tradīcijas, ka iedzīvotāji varētu arī iztikt bez informācijas.
Šis ir kārtējais gadījums, kad valsts līmenī, NBS, atbildīgo ministriju līmenī ir jādomā par proaktīvu, apsteidzošu komunikāciju, nevis reaģēšanu pēc tam, nedod Dievs vēl pēc pusotras nedēļas," uzsvēra Strūberga.
Tikmēr Valsts kanceleja un Latvijas Transatlantiskā organizācija jeb LATO šajā pavasarī rīko darbnīcu ciklu "#DrošaLatvija". Pirmā tikšanās notika Ludzā, un tajā uzlabot savstarpējo komunikāciju, kā arī stiprināt noturību pret dezinformāciju mācījās pašvaldības pārstāvji, žurnālisti, zemessargi, ugunsdzēsēji un vietējie aktīvisti.
Sanākušie piedalījās simulācijas spēlē, risinot dažādas krīzes situācijas saistībā ar bēgļu pieplūdumu, kiberuzbrukumiem un sakaru pazušanu.
"Mēs mācāmies kopā ar auditoriju. Mēs skatāmies, kādas idejas un priekšlikumus izsaka un mēģinām tikai koriģēt vai palīdzēt grupām pašām nonākt līdz secinājumiem.
Secinājums – nodibināt sakarus ar NVO tagad, nevis tad, kad krīze sākusies, jo tad jau ir par vēlu,"
stāstīja drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš.
Simulācijas spēle "#DrošaLatvija" aprīlī un maijā notiks vēl astoņās Latvijas pilsētās. Tas ļaus iepazīties un mācīties sastrādāties pašvaldību darbiniekiem, drošības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Eksperti uzsvēra – jau šobrīd esam uz informatīvā kara frontes līnijas, tāpēc atlikt krīzes komunikācijas apmācības vairs nav laika.
"Krīzes kļūst dažādākas, parādās jauna veida apdraudējumi, jaunas tehnoloģijas. Vecā sistēma, ka ir viens risks, viens apdraudējums, viens risinājums, vairs nestrādā. Mums jābūt gataviem vienlaicīgi gan kiberuzbrukumiem, gan informācijas uzbrukumiem, gan ekonomiska rakstura uzbrukumiem, gan kinētiskajiem uzbrukumiem. Mēs redzam, kā dronus izmanto abas karojošās puses. (..) Sākam dzīvot arvien nedrošākā pasaulē. Viens ir tas, ko dara valsts. Otrs, ko mēs katrs kā indivīds darām," pauda Rakstiņš.
Runāt cilvēkiem saprotamā valodā
Šobrīd krīzes komunikācijas mācībstundās lielākā daļa pašvaldību būtu nesekmīgas. Eksperti uzskaitīja – nav atslēgas cilvēku, kuri varētu uzņemties līdera un komunikatora lomu krīzē, pašvaldības pārāk ilgi vilcinās saskaņojot informāciju vai gaida augstākstāvošu iestāžu paziņojumus, nav izveidots kontaktu tīkls, kā pēc iespējas plašāk apziņot visus iedzīvotājus līdz pat tālākajai viensētai. Tāpat būtu jāpaplašina civilās aizsardzības komisijas funkcijas, tur iekļaujot arī cīņu pret dezinformāciju.
"Tā pamatproblēma ir neklusēt, bet aizpildīt ēteru. Visu laiku runāt ar sabiedrību. Tas prasa citādāku komunikāciju, tas prasa politiķiem iziet ārpus savas komforta zonas un būt tādiem kā blogeriem," norādīja Rakstiņš.
"Aicinājums ierēdņiem, ne tikai politiķiem, bet ierēdņiem – runāt cilvēkiem saprotamā valodā. Cilvēku pienākums nav saprast mazāk dzirdētus vārdus.
Nozīmīgākais uzdevums līderiem – runāt cilvēkiem saprotamā valodā. Tad arī tā uzticēšanās rodas,"
sacīja Strūberga.
