Jautājums par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pārrunāts arī Valsts prezidenta tikšanās laikā ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski ("Jaunā Vienotība").
"Valsts policija ir izstrādājusi rīcības plānu, protams, kārtība tiks nodrošināta. Policisti būs redzami lielākā skaitā, pastiprināsim policistu skaitu Latgalē. Nešaubos, ja uz vietas neizdosies veidot provokatīvas situācijas, klipiņi "Instagram" būs, bet policija provokācijas nepieļaus. Demokrātija ir stipra, un mūsu policijas spēki 9. maijā to nodemonstrēs," uzsvēra Latkovskis.
Drošības riski trešdien, 8. maijā, tika apspriesti Saeimas Nacionālās drošības komisijā, uz kuru bija ieradies arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kurš uzsvēra, ka netiks pieļauta nekāda Krievijas agresijas vai kara noziegumu slavināšana.
Rīgas Uzvaras parkā, Salaspils memoriālā un Daugavpils Dubrovina parkā drošību un kārtību policija pastiprināti uzraudzīs kopā ar specdienestu pārstāvjiem. Komisijas sēdē secināts, ka paaugstināta apdraudējuma neesot.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") pauda, ka pašlaik nav ziņu par cilvēku pulcēšanos, bet nevar izslēgt individuālas provokācijas.
Savukārt Ruks piebilda, policija apzinās, "ka 9. maijs sākas šodien pusnaktī, attiecīgi jau šobrīd strādājam pastiprinātā režīmā". "Divus gadus, jau vairāk, plosās karš Ukrainā, un tikai cilvēks bez izpratnes par vērtībām to var atbalstīt; mēs tādas plūsmas, kādas bija pirms kara Ukrainā, negaidām," sacīja Ruks.
9. maijā Latvijā nav atļauts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, gājienus un piketus, kas ir vērsti uz Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudēšanu. Ziedu nolikšana vietās, kur Latvijā atradās nu jau demontētie padomju pieminekļi, tiks uzskatīta kā šo objektu un militāras agresijas slavināšana un šādas darbības netiks pieļautas.
Dienesti esot apzinājuši arī iepriekš zināmos provokatorus un prokremliski noskaņotās personas. Policija sola uzraudzīt arī interneta vidi, un apsveikumi 9. maijā netiks atstāti bez ievērības.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" savukārt pastāstīja, ka policija gatava sekot līdzi un nodrošināt sabiedrisko kārtību arī dienu pirms un dienas pēc 9. maija.
Policijai ir pieredze, bet šobrīd policijas rīcībā nav konkrētas informācijas par gatavotajām provokācijām un citām izpausmēm, "bet neizslēdzam arī tādas, un esam gatavi reaģēt visā Latvijā", norādīja Zellis.
"Esam gatavi jebkuram scenārijam, esam gatavi reaģēt jebkurā vietā Latvijā – gan Rīgā, gan Latgalē, gan citās pilsētās Latvijā atbilstoši nepieciešamībai. Ziedu nolikšana demontēto pieminekļu vietās arī tiks uzskatīta kā šo objektu un militārās agresijas slavināšana. Totalitārā režīma un militārās agresijas simbolu izmantošana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Kara noziegumu publiska slavināšana un attaisnošana jau ir krimināli sodāma. Mūsu rīcība būs tūlītēja un strikta. Aicinām arī iedzīvotājus informēt par jebkādiem notikumiem, kas saistīti ar 9. maija pasākumiem," pauda Zellis.
Savukārt tiem, kuri domā par ziedu nolikšanu, viņš ieteica doties uz kapiem un nolikt ziedus tur, jo tas nav aizliegts, taču nepulcēties un neslavināt noziedzīgus režīmus, jo tas ir aizliegts un policijas reakcija būs strikta.
Dienesti brīdina par iespējamām provokācijām
Reaģējot uz Krievijas īstenotām kaitnieciskām darbībām citās Eiropas valstīs, Valsts drošības dienests (VDD) atkārtoti brīdina, ka tādas iespējamas arī Latvijā. Jo īpaši 9. maija tuvumā. Tādēļ dienests jau pastiprinājis Latvijas kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību.
Līdzīgus brīdinājumus savā valstī izteicis arī Lietuvas valsts drošības departaments.
Kopš aizvadītā gada dienests ir konstatējis vairākas Krievijas specdienestu organizētas kaitnieciskas aktivitātes pret dažādiem objektiem Latvijas teritorijā.
VDD vērtējumā kaitniecisko darbību mērķis ir izraisīt psiholoģisku spiedienu uz Eiropas valstu augstākajām amatpersonām un sabiedrību, lai panāktu Krievijas interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu, tajā skaitā par atbalsta mazināšanu Ukrainai.
KONTEKSTS:
Eiropā Otrā pasaules kara beigas atzīmē 8. maijā. 1945. gada 8. maijā sabiedroto spēki pieņēma nacistiskās Vācijas bezierunu kapitulāciju, tādējādi formāli Eiropā izbeidzot gandrīz sešus gadus ilgušo Otro pasaules karu. Latvija pēc Vācijas okupācijas gan nonāca citā – padomju – okupācijā.
Tikmēr Krievijā nacistiskās Vācijas režīma sagrāvi atzīmē 9. maijā, un arī Latvijā vairāki cilvēki šo dienu uzskatīja par atzīmējamu.
Kopš pagājušā gada 9. maijā ir aizliegti svētku un izklaides pasākumi, kuri neatbilst valsts drošības interesēm, slavina militāro agresiju vai nepatiesi atspoguļo vēsturiskos notikumus, kā arī aizliegts izmantot pirotehniku.
Pērn 9.maijā Latvijā policija kopumā aizturējusi 26 personas, sākusi 38 administratīvā pārkāpuma procesus, kā arī sākti četri kriminālprocesi, informēja Valsts policijā. Vairākas personas aizturētas arī saistībā ar uguņošanas aizlieguma pārkāpšanu.
