Tā kā aicinājums pārskatīt budžetu attiecās uz visām ministrijām, arī VM ir atradusi pāris pozīcijas, kur esošo naudu varētu izmantot deficīta mazināšanai šajā nozarē. Tiesa, summas nav lielas iepretī 163 miljoniem, kas vajadzīgi izmeklējumiem, ārstēšanai un rehabilitācijai šī gada otrajā pusē.
"Pirmais punkts ir kapitālsabiedrību peļņa. Ņemot vērā, ka pilnībā papildu pozīcijas, kuras mums ir, ir pakalpojumi ukraiņiem, kuri mums iet kā atsevišķa pozīcija, visa rehabilitācija un pakalpojumi karavīriem. Tie veido papildu budžetu, un diemžēl slimnīcas pagājušajā gadā nerēķinājās ar tādiem ienākumiem un tādu pakalpojumu apjomu, tāpēc šo finansējumu nevarēja realizēt pagājušogad. Līdz ar to šis mums parādās kā peļņa šogad.
Tad attiecīgi kopumā dividendes sadala un peļņa ir trīs miljoni. Valsts budžetā pārskaitāmā daļa mums ir 1,9 miljoni eiro," norādīja VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.
Tas būtu pirmais VM piedāvātais papildu finansējuma avots, bet otrs – ministrijas resora, tātad sistēmas pārvaldes ietaupījumi 112 tūkstošu eiro apmērā.
"Tie ir Veselības inspekcijas un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) taupības pasākumi – 608 tūkstoši eiro, kopā 112 tūkstoši eiro. Tur ir gan Covid-19 pasākumi, gan kaut kādi ikdienas izdevumi, plāni, kurus iestādes atlika, lai mēs vismaz kaut kādu finansējumu paši varam rast," skaidroja Kņigins.
Šos aprēķinus trešdienas pēcpusdienā finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība") skaidro veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta). Līdz šim arī vairākas citas ministrijas ir piedāvājušas savas aplēses. Skaļāk izskanējis Kultūras ministrijas (KM) piedāvājums, jo tā sākumā domāja ietaupīt uz kino rēķina, bet vēlāk tomēr no naudas samazinājuma šai nozarei atteicās un atrada iespēju veselības aprūpei novirzīt 1,2 miljonus eiro.
Visu ministriju piedāvājumus paredzēts uzklausīt un apkopot līdz 16. jūnijam – tad būs redzams, cik daudz naudas ir izdevies atrast un vai un kādi papildu resursi vēl jāmeklē.
Ja ar atrasto papildu finansējumu nepietiks akūto vajadzību apmierināšanai, VM brīdināja, ka daudzi pamata pakalpojumi par valsts naudu vispār vairs nebūs pieejami. Runa nav par papildu pakalpojumiem, bet par ikdienas nepieciešamībām – analīzēm laboratorijās, izmeklējumiem, dažādiem speciālistiem, rehabilitāciju bērniem un pieaugušajiem, zobārstniecību bērniem, kompensējamām zālēm hronisku slimību pacientiem.
KONTEKSTS:
Saeima 9. martā galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde līdz 1. jūlijam lūdz valdību piešķirt papildu 140 miljonus eiro.
Premjers Krišjānis Kariņš ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
