ĪSUMĀ:
- VM ziņo Saeimas komisijai: degošākām vajadzībām jāatrod 163 miljoni eiro.
- Nauda nepieciešama zobārstniecībai bērniem, slimnīcas tarifu celšanai, izmeklējumiem u.c.
- Premjers iepriekš uzdeva ministrijām savos makos atrast naudu veselības jomai.
- VM savā makā papildus spētu atrast tikai nelielu daļu no nepieciešamā.
- Mediķu arodbiedrība kritizē: Degošajās vajadzības nav iekļauta algu celšana.
Par to trešdien, 7. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju informēja Veselības ministrijas pārstāvji.
163 miljoni eiro nepieciešami tikai pašām neatliekamākajām vajadzībām,
bet patiesībā deficīts ir vēl lielāks un naudas būtu nepieciešams vairāk, taču pašlaik ministrija koncentrējas uz šo summu.
"Pirmā pozīcija šajos 163 miljonos ir zobārstniecība. Pieprasījums ir 4,3 miljoni. Pieprasījums veidojas pēc faktiskajiem pakalpojumiem, kas sniegti [šī gada] 1.–3. mēnesī pēc faktiskajiem izdevumiem. Tas ir reāls fakts, cik ir iztērēts pāri pieejamajam finansējumam [gada] pirmajos trijos mēnešos. Sareizinām ar četri, un attiecīgi veidojas tas iztrūkums, ko mēs prognozējam līdz gada beigām," par sadalījumu detalizētāk stāstīja ministrijas Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.
Šis piemērs parāda gan veidu, kā ministrija aprēķina paredzamo deficītu, gan arī vajadzības, kurām nauda tiks tērēta.
Kņigins runāja par zobārstniecību bērniem – gan ar piebildi, ka pat tad, ja līdzekļi atradīsies, nav pārliecības, ka tos iztērēs, jo zobārsti nelabprāt strādā ar bērniem, un īpaši liela problēma tā ir ārpus Rīgas un Pierīgas.
Taču arī pārējās jomas, kurām nauda tiek prasīta papildus, ir tikpat ikdienišķas. Piemēram, 53 miljoni eiro vajadzīgi, lai slimnīcās sniegto pakalpojumu tarifi atbilstu reālajām izmaksām. Tās pieaugušas galvenokārt energoresursu cenu kāpuma un medikamentu sadārdzināšanās dēļ.
Vēl 42,7 miljoni papildus vajadzīgi vizītēm pie speciālistiem, ārstēšanās dienas stacionāros un izmeklējumiem – datortomogrāfijai, oftalmoloģijai, rehabilitācijai gan bērniem, gan pieaugušajiem un vēl veselai virknei pamata pakalpojumu.
Ģimenes ārstu praksēm nepieciešami 2,2 miljoni – gan tāpēc, ka pieaugušas nomas maksa un komunālo pakalpojumu cenas un dārgāki ir arī grāmatvedības pakalpojumi, kā arī praksēs nepieciešams vēl viens darbinieks.
42 miljoni eiro papildus vajadzīgi kompensējamo zāļu apmaksai, un, kā piebilda Kņigins, šī pilnīgi noteikti nav atliekama vajadzība.
Laboratoriskajiem izmeklējumiem papildus nepieciešami 11 miljoni eiro. Paralēli ministrija sola optimizēt nosūtījumu sistēmu, lai kādas analīzes lieki nenotiktu dubultā.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš uzdevis visām ministrijām pārskatīt savus budžetus, un ar lielākām vai mazākām sekmēm tas arī darīts. Arī Veselības ministrija pati meklējusi savos resursos un kā iespēju saskata gan kapitālsabiedrību peļņu, gan pašas ministrijas iekšējo resursu samazinājumu, bet šādi iegūtā summa veidotu vien pavisam nelielu, varbūt simto daļu no tā, kas kopumā nepieciešams.
Saeimas komisijas sēdē arī izskanēja, ka vēl viena Veselības ministrijas izdevumu pozīcija, kas nav atliekama, ir samaksa par Latvijas valstspiederīgajiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem citās valstīs – šī summa ir 12 miljoni eiro, un, ja to nesamaksās noteiktajā laikā, tiks uzrēķināti soda procenti.
Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris komisijas sēdē aizrādīja, ka Veselības ministrijas degošo izdevumu tabulās nekur nav manīts algu pieaugums par 4,5% nozares darbiniekiem, kaut gan par to panākta vienošanās ar valdības sociālajiem partneriem. Keris teica, ka vienošanos nevajadzētu ignorēt un ka bez medicīnas darbiniekiem ne zobārstniecībai, ne kādām citām vajadzībām piešķirtajai naudai vairs nebūs lielas nozīmes.
KONTEKSTS:
Saeima 9. martā galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde līdz 1. jūlijam lūdz valdību piešķirt papildu 140 miljonus eiro.
Premjers Krišjānis Kariņš ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
