Daži pārkāpumi gan esot bijuši, bet Valsts policijas priekšnieks neko īpašu izcelt nevēlējās. Policija sekojot līdzi dažādām izpausmēm, bet vēlēšanu noteikumi lielākoties tiek ievēroti.
"Redzam, ka sabiedrībā ir cilvēki, kas slēpti un dažkārt pat atklāti mēģina vērst darbības pret mūsu iekšējo drošību, slavināt vai attaisnot Krievijas agresiju Ukrainā. Visu šo smago sarežģīto situāciju mēģina izmantot populistiski politiķi un dažādi darboņi dažādās savās grupās," pastāstīja Ruks.
Lai arī demokrātiskā valstī cilvēkiem ir tiesības izpausties, vienmēr jāatceras, ka ir zināma robeža, pēc kuras pārkāpšanas seko atbildība, norādīja Ruks.
Pašlaik nav indikāciju, ka vēlēšanu dienā gaidāmas provokācijas, bet ar atsevišķiem indivīdiem esot veiktas pārrunas. "Kopumā mēs kā sabiedrība spējam būt korekti un izpildīt mājasdarbu, kas saucas Eiropas Parlamenta vēlēšanas," pauda Ruks.
Viņš atzina, ka situācija kopš iepriekšējām EP vēlēšanām ir absolūti mainījusies. Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā ir palielinātas Valsts policijas reaģēšanas spējas.
"Kopumā nevar izslēgt kādas individuālas izpausmes, ko nedrīkst pieļaut. Pats galvenais ir nodrošināt, lai cilvēki ir drošībā un netiek izjaukts šis [vēlēšanu] process," uzsvēra Ruks.
"Iedzīvotāji var justies droši. Aicinu ziņot gan par vēlēšanu pārkāpumiem, gan par citām izpausmēm, piemēram, kara attaisnošanu.
Izmantojot vēlēšanu fonu, pārkāpjot likumu, [var notikt] politiskā kapitāla audzēšana, nepopulārie spēki mēģina šādā veidā naivu publisku sev piesaistīt. Neticiet visam, ko jums stāsta!" aicināja Valsts policijas priekšnieks.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Amīlija Raituma "Rīta panorāmā" pastāstīja, ka birojs sācijs 72 pārbaudes, 41 gadījumā tiek vērtēta iespējama slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. Četri procesi ir uzsākti par administratīvajiem pārkāpumiem.
"Priekšvēlēšanu periods bija bez būtiskiem pārkāpumiem," secināja KNAB pārstāve. Pārkāpumi ir bijuši un kādi vēl tiks atklāti, bet ne tādi, kas būtiski ietekmētu konkurenci vai radītu nevienlīdzību starp politiskajām partijām.
Šodien un rīt, kas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu galvenā diena Latvijā, ir aizliegta apmaksāta aģitācija.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notiks 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.