Tas bija drausmīgs skats – jauna sieviete bezsamaņā asiņu peļķē, notriekta uz bīstamas gājēju pārejas Murjāņu ielā. Valsts policija apstiprina, ka, spriežot pēc sākotnējās informācijas, 1994. gadā dzimusi sieviete notriekta uz neregulējamas gājēju pārejas. Viņa nogādāta slimnīcā.
Zem ieraksta par šo notikumu sociālo tīklu vietnē "X" netrūkst komentāru no cilvēkiem, kas apraksta, ka vieta, kur notikusi nelaime, ir nedroša. To pašu apgalvo arī tie, kas te dzīvo un strādā.
"Diezgan daudz situāciju bija, kad bija traumas cilvēkiem. Man pat sieva sastapās ar to, ka viņa ar ratiem ar bērniem [iet], bet auto te neapstājas, kaut gan te visas zīmes ir," stāstīja vietējais iedzīvotājs Ruslans.
Par to, ka šī vieta ir nepārskatāma un mēdz būt gājējiem bīstama ik dienu, Rīgas domē ir bijis zināms jau sen. Taču līdz ceturtdienas negadījumam nebija plānots neko mainīt.
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Rudīte Reveliņa apgalvoja, ka "pilnībā atbilst patiesībai tas, ka šī neregulējamā gājēju pāreja Murjāņu ielā netālu no Ineša ielas ir aprīkota atbilstoši visiem tiem standartiem un noteikumiem, kā tam ir jābūt".
Un tomēr pilsētvides speciālisti iebilst tam, ka nelaimes vieta, par kuru paši iepriekš bija ziņojuši pašvaldībai, būtu droša.
Mārtiņš Kozlovskis no apvienības "Pilsēta cilvēkiem" norādīja, ka šeit bija iespējami vismaz trīs veidi, kā satiksmes drošību uzlabot – piemēram, sašaurināt samērā plato brauktuvi, lai samazinātu braukšanas ātrumu. Tad sadursmes brīdī traumas būtu mazāk smagas.
Vēl var izvietot drošības saliņu, vai arī gājēju pāreju pacelt.
"Kad ir šī paceltā gājēju pāreja, autovadītājs piebraucot, neatkarīgi no tā, vai ir gājējs vai nav, ātrumu samazinās," skaidroja Kozlovskis.
Valsts policija tikmēr norādīja ne vien uz infrastruktūru, bet arī uz autobraucēju un pašu gājēju atbildību, uzsverot, ka ne visos gadījumos, kad gājējs cietis uz pārejas, tieši viņš atzīts par cietušo.
"Autovadītājam ir jāsamazina ātrums, tuvojoties šādām vietām, un attiecīgi gājējam, šķērsojot šādas vietas, ir jāpārliecinās par drošību," atgādināja Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Mārtiņš Kozlovskis gan uzskata, ka pašvaldībai "būtu jānodrošina, ka, ja arī nesanāk uzmanīties, tā iespēja, ka negadījums notiks un būs letāls, samazinās. Un to ir iespējams panākt ar infrastruktūru, bet tai jābūt prioritātei".
Tam, ka satiksmes drošība jāuzlabo, piekrīt arī pašreizējā direktora pienākumu izpildītāja Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā.
Viņa uzsvēra, ka par iepriekšējās vadības laikā lemto, kas saistīts ar konkrēto vietu, nevar atbildēt.
Taču pēc ceturtdienas nelaimes gadījuma arī Rīgas pašvaldība ir gatava meklēt savus risinājumus.
"Viena no versijām – varbūt mēģinātu samazināt ātrumu, ja šobrīd tur pieļaujamais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā. Ja uzliktu 30 kilometrus… Bet jūs visi paši noteikti skatāties, zināt un redzat, kā mums iet ar to ātruma ierobežošanu… Varbūt nebrauks ar 50, nu tad varbūt brauks ar 40," sacīja Rudīte Reveliņa.
Šogad Latvijā satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 10 gājēji. 219 ievainoti, bet 21 ievainots smagi.
