7. jūlijs ir pēdējā diena, ko Valsts prezidenta amatā pavada Egils Levits. Jau sestdien svinīgo solījumu pirms Valsts prezidenta pienākumu pārņemšanas dos Edgars Rinkēvičs.
Pēdējā diena – simboliska
Valsts prezidents Egils Levits prezidentūras noslēdzošo dienu bija ieplānojis ar vairākām simboliskām darbībām.
Jau no rīta viņš nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, izteica pateicību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Levits devās arī uz militāro bāzi Ādažos, tikās ar jauniešiem.
Īsā uzrunā, atvadoties no Rīgas pils, Levits norādīja, ka šajos gados aizstāvējis ideju par Latviju kā nacionālu un latvisku valsti, kurā padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas. Tāpat viņš uzsvēra, ka iestājies par valsts valodu, par izglītību latviešu valodā, latvisko mantojumu vēsturiskajās zemēs.
Atbalstījis aizsardzības budžeta palielinājumu
Par galveno aspektu savā prezidentūrā viņš izcēla valsts drošības jautājumus.
"Latvijas drošība ir bijis manas prezidentūras svarīgākais uzdevums. Es esmu iestājies par NATO pienākumu aizstāvēt katru Latvijas zemes centimetru; par stingru atbalstu Ukrainai, par starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai, lai no soda neizbēg ne pavēļu devēji, ne izpildītāji," teica Levits.
Valsts prezidents centies izmantot savas amata pilnvaras panākt NATO austrumu flanga aizsardzības nostiprināšanu. Salīdzinot ar 2019. gadu, apdraudējums no Krievijas ir lielāks, taču vienlaikus Latvijas drošība pieaugusi līdz ar NATO aizsardzības koncepcijas maiņu.
Levits pievērsis uzmanību Latvijas armijas kaujas spēju stiprināšanai, valsts aizsardzības dienesta izveidei.
Viņš arī atbalstījis Saeimas lēmumu palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta un norādījis, ka 14. Saeimas laikā jārod iespēja to vēl palielināt.
Darbs likumdošanas jomā
Citās jomās Levita redzamākais veikums bija saistībā ar Vēsturisko zemju likumu, tajā veicinot Sēlijas kā atsevišķa kultūrvēsturiskā novada statusu.
Savukārt administratīvi teritoriālo reformu viņš apstiprināja ar piebildi, ka reforma ir nepieciešama, taču ar labojumiem.
Levits trīs reizes izmantojis iespēju atdot likumprojektus atkārtotai izskatīšanai Saeimā.
Tāds gadījums bija, piemēram, pērn Pašvaldību likuma projekts, kurā pēc Levita kancelejas norādēm iestrādāja pamatu, lai katrā pašvaldībā varētu tapt iedzīvotāju padomes, vietējās kopienas būtu organizētas un pārstāvētas pašvaldības iekārtā, tām būtu pašām iespējas īstenot vietējām kopienām būtiskas intereses.
Tieši Levits rosināja palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, tādējādi mazinot to ietekmi no naudīgiem sponsoriem. Taču KPV LV partijas izčākstēšanas gadījums Valsts prezidenta kancelejai lika labot Partiju finansēšanas likumu, samazinot finansējumu partijām, ja Saeimas frakcija sarūk par divām trešdaļām.
Valstsgriba, likteņkopība un citi
Prezidentūras sākumā Levits ļāvās radošai izpausmei, publiskajās runās piedāvājot dažādus jaunvārdus kā "likteņkopība", "valstsgriba", "turpinātība" un citus.
Viņš bieži uzstājās dažādās konferencēs un pats tās rīkoja par inovāciju, zinātnes, izglītības jautājumiem.
Aizejošais prezidents uzskata, ka šo četru gadu laikā Latvija kļuvusi latviskāka, nostiprināta valsts valodas nozīme, tajā skaitā ar pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās.
"Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem, atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem. Arī turpmāk strādāšu Latvijas labā kā atbildīgs savas valsts pilsonis un brīvs cilvēks," atvadu runā teica Levits.
Nepopulārākais prezidents
Četru prezidentūras gadu laikā Levita reitings gan sasniedzis vēsturiski zemākos rādītājus kopš neatkarības atjaunošanas. 2019. gadā uzreiz pēc ievēlēšanas prezidenta amatā viņa darbību pozitīvi vērtēja 37,9%, bet negatīvi – 14,9% respondentu, bet šogad pēc sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS datiem Levita darbību pozitīvi vērtēja 27%, bet negatīvi 64% Latvijas pilsoņu.
Daļēji šāds novērtējums skaidrots ar to, ka
Levitam nav izdevies uzrunāt plašāku sabiedrību, tāpat iespaidu uz prezidentūru atstāja kovida pandēmijas periods.
Pēc prezidentūras beigām Levits plāno piedalīties starptautiskos forumos kā eksperts. Jau pavisam drīz viņš dosies uz Pasaules tiesību kongresu Ņujorkā.
Viņš plāno pievērsties arī zinātniskiem un akadēmiskiem projektiem, kam prezidentūras gados neatlika laika.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaras beigsies sestdien, 8. jūlijā, kad šajā amatā stāsies jaunievēlētais Valsts prezidents, līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Levits Valsts prezidenta amatā nostrādāja vienu pilnvaru termiņu – četrus gadus. Sākotnēji viņš paziņoja, ka kandidēs uz šo amatu vēlreiz, taču, apzinoties atbalsta trūkumu Saeimā, Levits teju pēdējā brīdī tomēr atteicās kandidēt uz otro pilnvaru termiņu.
Levits ir jau pēc kārtas ceturtais Valsts prezidents, kuram nav izdevies tikt pārvēlētam amatā. Pēdējā, kurai tas izdevās 2003. gadā, bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
