Arodbiedrība pauda, ka finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") izteikumi par valsts veselības aprūpes finansēšanu ir maldinoši.
"Jaunā Vienotība" 6. jūlijā rīkoja partiju sarunas par veselības aprūpes politiku. Finanšu ministrs pēc sarunām sacīja, ka Latvija ir sasniegusi PVO rekomendēto minimālo finansējuma līmeni veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām, tomēr
veselības nozares budžets sasniegs tikai 9,6% no valdības izdevumiem
arī pēc 140 miljonu eiro atrastā papildu finansējuma veselības nozarei. Šī gada valsts budžets ir 18 757 000 eiro, ko veido konsolidētais budžets 14 673 700 eiro un speciālais budžets 4 083 300 eiro. Pēc papildu finansējuma piešķiršanas veselības nozares budžets veidos aptuveni 1 805 000 eiro, norādīja arodbiedrība.
Rēķinot veselības nozares budžetu no konsolidētā budžeta, tas pārsniedz 12%, kā rekomendējusi PVO, tomēr ieteikums attiecas uz visu valsts budžetu.
LVSADA aprēķinājusi, ka līdz PVO ieteiktajam veselības nozares valsts finansējuma minimālajam līmenim Latvijā joprojām
pietrūkst 2,4% no valdības izdevumiem jeb aptuveni 450 miljoni eiro.
Tas ir galvenais cēlonis garajām rindām pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, sliktajiem sabiedrības veselības rādītājiem, augstajiem pacientu privātajiem maksājumiem un nevienlīdzības pieaugumam sabiedrībā, norādīja arodbiedrība.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā. Ar valdības lēmumu veselības aprūpei piešķirti 57 miljoni eiro, bet atlikusī summa līdz gada beigām ir rezervēta nozares vajadzībām.
Nozares ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta) norādījusi, ka papildu finansējumu pirmais saņems ambulatorais sektors.
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pēc 140 miljonu atrašanas ministriju un valsts iestāžu budžetos, valstī ir palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.
Veselības ministrija aplēsa – lai otrajā pusgadā varētu pacientiem nodrošināt laboratoriskos izmeklējumus, ārstēšanu un rehabilitāciju, papildus nepieciešami 163 miljoni eiro – tas būtu tikai visakūtāko, visdegošāko vajadzību apmierināšanai, lai uz gada beigām neveidotos slimnieku sastrēgumi un nepagarinātos jau esošās rindas.