Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
Pagājuši jau gandrīz trīs gadi, bet man līdz šim vienmēr liekas, ka es it kā dzirdu baltkrievu valodu. Bet pēc tam apķeros – nē taču, tā ir saruna ukrainiski, tā – latviski, bet tā – krieviski… Un man pēkšņi kļūst skumji, smeldz sirds, un vienā mirklī es it kā esmu pilnīgi viena pūļa vidū, tāda asa vientulības izjūta mani aptver. Droši vien to var saprast tikai tas, kurš arī ir bēglis vai emigrants, kurš tāpat skumst pēc dzimtenes. Un nevar atgriezties.
Tomēr šonedēļ tika saņemta ziņa, kas baltkrievu diasporu Rīgā ļoti iepriecināja. Tas ir noticis! Latvijas baltkrievi, tostarp es, to gaidīja pusgadu! Tagad Rīgas Tūrisma informācijas centrā (Rātslaukumā 6), Vecrīgas pašā sirdī, jebkurš, kurš vēlas, vai tas būtu tūrists vai vienkārši zinātkārs vietējais iedzīvotājs, var atrast ceļvedi pa galvenajām pilsētas apskates vietām baltkrievu valodā. Pilsēta, kas daudziem baltkrieviem kļuvusi par otrajām mājām, būs vēl tuvāka.
Bet mana dzimtā izzūdošā valoda ieguvusi popularizācijas iespēju, tai dota unikāla balss starp daudzām citām Eiropas valodām,
kurās ir tulkots izdevums.
Uzzināsim par Rīgu dzimtajā valodā jeb projekts, kas īstenots talakā
Ceļvedis "Славутасці Рыгі" iznācis, pateicoties sadarbībai starp vairākām iniciatīvām, tā izdošanā pielikuši roku daudzi cilvēki. Baltkrieviem ir tāda lieta – kopīgs brīvprātīgais darbs, to sauc талака. Latviešiem ir talka, ukraiņiem un krieviem - толока.
"Pati ideja radās nejauši – sarunā ar toreizējo Rīgas domes Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāju Gaļinu Bukovsku," stāsta Latvijas baltkrievu apvienības "Supolka" pārstāvis Dzjaniss Davidavs, kurš bija projekta menedžeris. "Mums, apvienības "Supolka" aktīvistiem, jau bija izstrādāta Rīgas baltkrievu vietu interaktīvā karte, un mēs spriedām par to, kā vēsturiskos notikumus un Latvijas baltkrievu dzīvi var ierakstīt Rīgas kultūras mantojumā. Un nolēmām, ka var sākt pilotprojektu – iztulkot jau esošo Rīgas ceļvedi baltkrievu valodā. Pašvaldības aģentūra "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" mūs atbalstīja.
Iznāca īsts kolektīvais darbs – vietējie baltkrievu brīvprātīgie nodrošināja gan tulkojumu, gan korektūru diezgan īsā laikā. Piedalījās pieci cilvēki.
Dzjaniss norāda, ka iznākusi ar citām valodām unificēta ceļveža versija, kas pilsētas viesiem stāsta par Rīgu. Vienīgais, ko baltkrievi ar tūrisma centra atļauju pielikuši klāt, ir informācija par viņiem svarīgu notikumu – par 1921. gada Rīgas līgumu, kas tika parakstīts Melngalvju namā.
"No nulles, no pirmās idejas, līdz ceļveža iznākšanai pagāja tikai seši mēneši, un tas – pateicoties Rīgas domes atbalstam," turpina Dzjaniss. "Mēs gribam sirsnīgi pateikties Rīgas domes priekšsēdētāja vietniecei Lindai Ozolai, kā arī Tūrisma pārvaldes Tūrisma informācijas nodaļas vadītājai Laurai Efejai. Bez viņu tiešās līdzdalības nekas nebūtu iznācis."
"Tūristus no Baltkrievijas vienkārši pieskaitīja krievvalodīgajiem"
Kāpēc ceļveža iznākšana tieši baltkrievu valodā ir svarīga? Iepriekš nekādi netika uzskaitīti cilvēki no Baltkrievijas – viņus pieskaitīja kopējam krievvalodīgo skaitam. Tagad var redzēt precīzu skaitu – gan viesu, gan to cilvēku, kas vienkārši interesējas, tostarp Latvijā pastāvīgi dzīvojošo baltkrievu. Un, lai gan ceļvedis tūrisma informācijas centrā tika saņemts tikai jūnija beigās, jau ir zināms, ka par to ir interese. Tas iedvesmo, un
apvienības "Supolka" aktīvisti ierosinājuši Daugavpils un Liepājas tūrisma informācijas centriem, ka arī tur vajadzētu ceļvežus baltkrievu valodā.
"Ļoti gribētos, lai šo iniciatīvu pārņemtu arī citas baltkrievu diasporas un vērstos tūrisma informācijas centros savās valstīs," turpina Dzjaniss. "Ceļvežu izdošanai svešvalodās tiek piešķirti budžeta līdzekļi, un mūsu uzdevums ir pārliecināt par nepieciešamību tulkot baltkrievu valodā.
Таму запытвайце даведнiкi ў мясцовых турыстычных iнфацэнтрах на нашай роднай мове!" (no baltkrievu valodas: Lūdziet vietējos tūrisma informācijas centros ceļvežus mūsu dzimtajā valodā!)
* * *
Rīgas vasara man sāk iegūt jaunu jēgu. Aizbraukšu jau rīt uz Vecrīgu, uz Rātslaukumu, lūgšu ceļvedi baltkrievu valodā un pastaigāšu pa šaurajām ieliņām kopā ar tūristiem.
Pilnīgi iespējams, ka beidzot dzirdēšu – kāds no viņiem runā manā dzimtajā valodā.
