Veicot robežas uzraudzību ar tehnisko līdzekļu palīdzību, Kaplavas robežsargi novērojuši vairākas personas, kuras nelikumīgi iekļuvušas Latvijā.
"Žogu pārvarēt nelegālajiem imigrantiem palīdzējuši Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji, pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā, vēlāk arī aizdarot žogā izveidoto caurumu, lai liegtu nelikumīgi Latvijā iekļuvušajiem vīriešiem atgriezties Baltkrievijā," teikts robežsardzes paziņojumā.
Robežsardze to sauc par kārtējo provokāciju.
Visi robežpārkāpēji pārtverti un atgriezti uz izceļošanas valsti, kā to paredz ārkārtējās situācijas noteiktais normatīvais regulējums.
"Personas tika intervētas, bet, ņemot vērā esošo ārkārtas rīkojumu, personas tika atgrieztas atpakaļ uz Baltkrieviju. Secinājumi jau arī agrāk ir izdarīti par to, ka Baltkrievijas dienesti joprojām ne tikai netraucē, bet arī organizē nelikumīgu robežas šķērsošanu no Baltkrievijas uz Latviju un tādā veidā regulāri destabilizē drošības situāciju robežas tuvumā," norādīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Šogad līdz pagājušajai ceturtdienai kopumā no nelikumīgas Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 5285 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 263 cilvēki.
KONTEKSTS
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.