Rīta agrumā Gustava Zemgala gatves un Brīvības ielas krustojumā Rīgā policisti ķēra agresīvus autovadītājus, kuri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, apbraucot sastrēgumu, izmantojot sabiedriskā transporta joslu.
Aptuveni pirmo 20 minūšu laikā ar dronu noturēti trīs šādi agresīvie braucēji.
Tādu rīcību uzskata par agresīvu braukšanu, par ko var saņemt naudas sodu no 70 līdz 280 eiro, kā arī vadītāja tiesībām piemēro sešus soda punktus, ko traktē kā rupju ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
Kā skaidroja Valsts policijas pārstāvis Andis Ruskulis, dronus izmanto, lai būtu vieglāk konstatēt pārkāpumus, jo bezpilota lidaparāts tos fiksē no augšas. Tāpat policistiem nav jāstāv uz ielas, un tie var būt grūtāk pamanāmi. Kā arī drona veiktas video ieraksts ir ļoti labs pierādījums tiem vadītājiem, kas mēģina pretoties un apstrīdēt pārkāpumu.
"Viens no populārākajiem attaisnojumiem ir tas, ka steidzas uz darbu, vai arī cilvēki ir aizgulējušies. Tas daļēji ir arī saprotams, bet nekādā gadījumā neattaisno viņu rīcību ceļu satiksmē. Bezpilota gaisa kuģa pilotam ir uzmanīgi jāvēro pultī, vai iespējamais pārkāpējs ir taksometra vadītājs, elektroautomašīnas vadītājs, vai arī tas ir sabiedriskais transports, kuri drīkst izmantot sabiedriskā transporta joslu un vienmērīgi pēc tam arī iekļauties satiksmē, lai turpinātu kustību centra virzienā," skaidroja Ruskulis.
Šāda mēroga reids notiek jau trešo reizi šogad, un vidēji tajā fiksē ap 10 pārkāpumiem.
Reids parasti ilgst divas līdz trīs stundas, atkarībā no satiksmes intensitātes un pārkāpēju skaita. Drons ir aprīkots tikai ar video ieraksta funkciju, tāpēc tas nefiksē braukšanas ātrumu, taču, ja nepieciešams, policisti izmanto pārvietojamos fotoradarus kopā ar dronu.
Tiesa, drons gan ir ļoti efektīvs veids, kā fiksēt pārkāpumus un noķert agresīvos braucējus, un tos policija izmanto arvien biežāk.
Ņemot vērā, ka šī rīta reidu Valsts policija veica sadarbojoties ar CSDD, kas jūnija sākumā uzsāka kampaņu "Ceļš nav skrejceļš", tad tajā piedalījās arī kampaņas vēstneši – grupa "Drošais ceļš" jeb "Apvedceļš".
Grupas mūziķi – Jānis Krūmiņš un Armands Leimanis atzina, ka tā ir liela atbildība – aicināt cilvēkus būt uzmanīgiem uz ceļa un braukt atbildīgi. Taču šorīt esot bijis prieks redzēt, ka pārkāpēju skaits ir neliels.
Armands Leimanis: "Plānojat laikus savu ikdienu, savus galamērķus, rēķinieties ar sastrēgumiem, ar korķiem, lai nav tā, kā šorīt, kur atsevišķiem cilvēkiem, lai tiktu garām pārejām, ir jādodas pa sabiedrisko transporta joslu. Ir mašīnas, kas drīkst braukt pa šīm joslām, kā elektroauto, bet ir mašīnas, kuras nedrīkst, un tad ir jāstāv rindās."
Jānis Krūmiņš: "Principā, es domāju, ka te pat der vecā "Apvedceļa" recepte – bez mums jau nesāksim, no sērijas, kad brauc uz koncertiem."
Armands Leimanis: "Jā, nekur nav jāsteidzas, kad būsiet klāt, tad arī pasākums, darbs vai vienkārši notikums notiksies."
Arī CSDD pārstāve Ilze Šipkēvica norādīja, ka Valsts policijas dati liecina, ka ik dienu aiztur cilvēkus par pārkāpumiem, kas saistīti ar agresīvu braukšanu un ātruma pārsniegšanu. Tas nozīmē, ka sabiedrības attieksme vēl ir jāuzlabo.
"Nevajadzētu radīt haosu ceļu satiksmē, un tomēr izturēties cieņpilni, un, ja arī ir kāda stresa situācija, tad esam tomēr pieauguši cilvēki, un tomēr jau jāprot kontrolēt savas emocijas, izgulēties un būt atbildīgiem ceļu satiksmē," sacīja Šipkēvica.
Vai CSDD rīkotā kampaņa "Ceļš nav skrejceļš" ir uzlabojusi sabiedrības attieksmi par agresīvu braukšanu un ātruma pārsniegšanu, CSDD datus gan sola vēl apkopot.
