Grigs uzsvēra, ka kibernoziegumu skaits palielinās: "Novērojam pieaugumu par trešdaļu salīdzinājumā ar pagājušo gadu."
Aktīvi esot visāda veida krāpnieki, kas "mēģina dot triecienu sabiedrībai, izkrāpjot lielas naudas summas".
"Dominējošais veids ir vikšķerēšana, stādoties priekšā par policistiem, banku pārstāvjiem. Mērķis ir izkrāpt naudu, tikt pie internetbankas datiem, iztukšot kontu," paskaidroja Grigs.
Viņš vērsa uzmanību uz trim "sarkanajām lampiņām" jeb trauksmes punktiem, pēc kuriem var saprast, ka zvana krāpnieks.
"Pirmais ir tonis – ja jums zvana un sāk sarunu, ka grib palīdzēt, ka jums tiek laupīta nauda, ir noformēts nelikumīgs kredīts, mēs gribam jūs glābt un palīdzēt – tas ir tikai paņēmiens, lai novērstu uzmanību," skaidroja Grigs.
Sarunai ievelkoties, tonis kļūst agresīvs, zvanītājs izdara spiedienu, steidzina, radot apjukumu un cilvēkam neatstājot iespēju ieslēgt kritisko domāšanu.
"Neviens policists vai bankas darbinieks nezvanīs un nedraudēs – nekad tā nenotiek. Policists arī attālināti nevar glābt naudu kontā," uzsvēra Grigs.
"Nākamais sarkanais karogs ir dati – prasa personas datus, verifikāciju, maksājumu kartes datus. Krāpnieki nezina, kam zvana, viņi visus datus izvilina sarunas laikā. Saka, ja vēlaties, lai palīdzam, atkārtojiet personas kodu, maksājumu kartes datus. Tas ir lielais sarkanais karogs, kad ir jābūt uzmanīgam un jāpārtrauc saruna," turpināja Valsts policijas pārstāvis.
Trešais trauksmes zvans ir valoda, kādā runā zvanītājs. Pārsvarā tā ir krievu valoda, bet var būt arī angļu vai pat latviešu valoda sarunas sākumā. "Krāpnieki nesnauž, adaptējas un seko līdzi aktuālajam valstī. Pavasarī, kad ir deklarāciju iesniegšanas laiks, parādās pikšķerēšanas fenomens," sacīja Grigs.
Viņš skaidroja, ka krāpnieciski zvani tiek veikti no lieliem zvanu centriem. Policijai arī izdevies tādus atklāt, piemēram, Rīgā zvanu centrā strādājuši vairāk nekā 100 cilvēku, bet Viļņā – ap 30. "Zvanu centra vadība bija organizēta, strukturēta," piebilda Valsts policijas pārstāvis.
