Lai veicinātu Eiropas Savienības iekšējo, ārējo drošību, kā arī tās jēgpilnu paplašināšanos un integrāciju, ir svarīgi turpināt Latvijas dalību starptautiskajā operācijā, pausts lēmumprojekta anotācijā.
Patlaban NATO starptautiskajā operācijā Kosovā dienē karavīri no 20 NATO dalībvalstīm un septiņām tās partnervalstīm. Šobrīd Latvija piedalās Amerikas Savienoto Valstu vadītajā daudznacionālajā bataljonā vienas vieglās kājnieku rotas sastāvā.
Galvenie Latvijas kontingenta uzdevumi ir patrulēšana, savu spēku aizsardzība un kaujas spēju uzturēšana (pašapmācība), un ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu pildīšana.
Lai gan kopumā politiskā, ekonomiskā, etniskā un drošības situācija Kosovā šobrīd, salīdzinot ar 1999. gadu, ir būtiski uzlabojusies, tā tomēr raksturojama kā nestabila un trausla, turklāt to pastiprina nopietnais politiskais saspīlējums ar Serbiju. Tas apgrūtina Kosovas integrāciju Eiropas Savienībā un citās starptautiskās organizācijās, teikts lēmumprojekta anotācijā.
Latvija piedalījās šajā operācijā arī no 2000. gada februāra līdz 2009. gada augustam ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm. Lēmumu par dalības atsākšanu Latvija pieņēma 2020. gadā, atsaucoties NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumam, norādīja Aizsardzības ministrijā.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotā Krievija.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Par iemeslu kārtējam spriedzes uzliesmojumam Kosovā ir tas, ka Kosovas etnisko serbu minoritāte boikotēja aprīlī notikušās pašvaldību vēlēšanas, tāpēc kontrole vietējās padomēs nonāca albāņu rokās, kaut arī vēlētāju aktivitāte bija mazāka par 3,5%. Pēc tam Kosovas premjerministrs Albins Kurti pagājušajā nedēļā iecēla mērus, ignorējot serbu pretestību un Eiropas Savienības un ASV aicinājumus to nedarīt.
