Par likumprojektu pirmajā lasījumā balsoja 80 deputātu, bet pret bija 13 deputāti. Trīs deputāti balsojumā nepiedalījās.
Sagaidāms, ka uz otro – galīgo – lasījumu Saeimā līdz 11. septembrim vēl tiks iesniegti priekšlikumi, kas varētu mainīt grozījumu galīgo redakciju. Galīgo lēmumu Saeima pieņems 14. septembrī.
Saskaņā ar iecerētajām izmaiņām Latvijas iedzīvotāji ar Krievijas pasēm varēs prasīt atļauju uzturēties Latvijā, vienlaikus apņemoties atļaujas derīguma termiņā apgūt valsts valodu.
Tas attieksies uz tiem Krievijas pilsoņiem, kas jau kārtojoši valodas pārbaudi, bet izkrituši. Tādi līdz šim ir 60% no visiem kārtotājiem.
Atļauju uzturēties Latvijā varēs prasīt arī tie, kas nav kārtojuši valodas pārbaudi attaisnojošu iemeslu dēļ. Tiesa, attaisnojošie iemesli likumprojektā nav uzskaitīti.
Paredzēts, ka pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam.
Saeimas debatēs lielākoties noraidoši viedokļi
Par likuma grozījumiem Saeimas sēdē raisījās debates, kuru laikā izteicās vairāki deputāti.
Aicinot balsot pret likuma grozījumiem, Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) pauda viedokli, ka grozījumi Imigrācijas likumā nav nepieciešami, jo likuma prasības ir samērīgas un izpildāmas: "Tie, kuri ir to [nokārtot latviešu valodas pārbaudi] vēlējušies izdarīt, ir jau izdarījuši.
Tā būtu arī cieņa pret tiem Krievijas pilsoņiem, kuri ievērojuši likuma prasības līdz šim brīdim."
Vienlaikus Dombrava pauda viedokli, ka Imigrācijas likuma grozījumos, ja tie tiks atbalstīti, ir nepieciešams veikt izmaiņas.
"Aicinātu Saeimas deputātus ļoti rūpīgi atrast veidus, kā no likumprojekta redakcijas izmest ārā visu neloģisko. Citādi mēs iegūsim tādu Trojas zirgu, kādu teju neviens no kolēģiem Saeimā nevēlas," pauda Dombrava, norādot, ka viņam ir bažas, ka likuma grozījumu rezultātā izveidosies cilvēku grupa, kas būs krietni priviliģētāka par citiem. "Tai būs tiesības šos divus gadus atrasties gan Latvijā, gan Krievijā. Kādas darbības viņi veiks Krievijā un Latvijā, kad atbrauks atpakaļ, nevarēs izsekot."
Tikmēr deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība) vērsa uzmanību, ka prasības Krievijas pilsoņiem mīkstinātas jau aprīlī.
Toreiz Saeima atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ļaujot Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
"Lielākais bubulis ir Latvijas Republikas starptautiskā reputācija.
Man ar nožēlu jāsaka, ka Latvijas valsts, vismaz manā skatījumā, nav darījusi pietiekami, lai skaidrotu, kādēļ šie grozījumi ir nepieciešami," sacīja Kols.
Viņš aicināja noraidīt Imigrācijas likuma grozījumus, norādot, ka "pašcieņa ir jāsaglabā".
Tikmēr deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") pauda viedokli, ka lielākā daļa Krievijas pilsoņu Latvijā ir pensionāri: "Neticu, ka valsts drošību šobrīd apdraud pensionāri."
Viņš sacīja, ka šie cilvēki latviešu valodu varēja iemācīties, tomēr viņi dzīvo vidē, kurā ir lielāka krievvalodīgo koncentrācija. "Viņi ir strādājuši šeit, nodokļus maksājuši. Viņu bērni un mazbērni lielākā daļa ir Latvijas pilsoņi," pauda Šlesers.
"Ja kāds no viņiem ir noziedznieks, tad lai drošības struktūras darbojas."
Šlesers sacīja, ka, viņaprāt, arī divu gadu valodas prasmes nokārtošanas termiņš nav piemērojams, bet tā vietā pensijas vecuma Krievijas pilsoņi būtu jāatbrīvo no šīs valodas pārbaudes: "Es domāju, ka pareizākais būtu noteikt, ka pensijas vecumā neeksaminējam cilvēkus. Viņiem tāpat būs problēmas sadzīvot ar to, ka viņi nespēj līdz galam komunicēt. Liekam viņus mierā."
Savukārt deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) debatēs retoriski vaicāja, kāds ir Latvijas ieguvums no Krievijas pilsoņiem Latvijā: "Kāpēc mums ir pienākums vai kādi ir lielie ieguvumi, ko mēs kā Latvija iegūstam, paturot šeit pilsoņus no terorismu atbalstošas valsts?"
Viņš arī pauda viedokli, ka brīdī, kad beidzas racionāli argumenti, tad sākas "iežēlināšana un darbs ar emocijām". Butāns aicināja neatbalstīt Imigrācijas likuma grozījumus.
Prognozē, ka uzturēšanās atļauju zaudētu ap 10 000 personu
"Apkopojot šobrīd pieejamo informāciju, secināms, ka, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto pastāvīgo uzturēšanās atļauju derīguma termiņu, vairākām personām valsts valodas apguvei nav bijis pietiekams laiks. Vienlaikus nevar izslēgt, ka daļa no personām, kuras nav kārtojušas vai ir kārtojušas, bet nav nokārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, nav pietiekami atbildīgi izturējušās pret minēto prasību," teikts likumprojekta anotācijā.
Termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem paredzētu Krievijas pilsonim tiesības uzturēties un strādāt Latvijā un saņemt tādus pašus bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, pabalstus un sociālos pakalpojumus, kādi paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam.
Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas zaudē spēku šī gada septembrī. Tie, kuri nepieteiksies termiņuzturēšanās atļaujai, drīzumā saņems pavēstes par valsts pamešanu 90 dienu laikā.
"Ievērojot to, ka šobrīd vēl turpinās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanas pieteikumu iesniegšana un pieteikšanās atkārtotas valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, kā arī pārbaudījuma rezultātu apkopošana, precīza informācija par to personu skaitu, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas 2023. gada 2. septembrī, nav iegūstama, tomēr prognozējams, ka šis skaits varētu būt nozīmīgs (ap 10 000 personu)," teikts likumprojekta grozījumu anotācijā.
Ar grozījumiem grib dot iespēju Krievijas pilsoņiem turpināt apgūt valsts valodu
Kopumā līdz šim latviešu valodas pārbaudei reģistrējušies 13 147 Krievijas pilsoņu, bet uz pārbaudi ieradušies 11 301. Ar pirmo reizi pārbaudi nokārtot spējuši 39% kārtotāju. Atkārtotai pārbaudei pieteikušies vairāk nekā 6 500 personu.
Likumprojektā minēts, ka grozījumi Imigrācijas likumā dotu iespēju Krievijas pilsoņiem turpināt apgūt valsts valodu un pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu,
kā arī nodrošinātu laiku tām personām, kuras nevēlas turpināt uzturēties Latvijā, īstenot pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Krievijā.
Termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas procedūrā tiktu nodrošināts individuāls vērtējums par to, vai attiecīgajai personai ir pastāvīga saikne ar Latvijas Republiku un tai ir vēlme arī turpmāk pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā un vēlme integrēties sabiedrībā.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" Saeimas deputāts Atis Švinka ("Progresīvie") sacīja: "Ja šī likumprojekta jēga ir bijusi latviešu valodas stiprināšana, drošība, integrācija, bet nekādā gadījumā izraidīšana kā pašmērķis, tad mums ir jādara viss, lai šo mērķi sasniegtu."
Savukārt parlamentārietis Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) norādīja, ka grozījumiem esot arī cits mērķis: "Integrācija un iekļaušanās sabiedrībā ir viens no mērķiem, bet otrs mērķis, pieņemot šo likumprojektu, bija izfiltrēt ārā tos agresorvalsts pilsoņus, kas rada apdraudējumu mūsu nacionālajai drošībai, kuri nav spējīgi integrēties un negrib integrēties."
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
22. augustā valdība lēma rosināt Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
