Ar senās lokomatīves svilpienu sestdien tika atklāti jau 16. Pļaujas svētki Ausekļu dzirnavās. Zeltainās sējas gaidīja pļāvējus, un nobriedušie kartupeļi – čaklos talciniekus. Katram apmeklētājam bija iespēja piedalīties un izmēģināt rudens darbus senlatviešu garā.
"Pašmācības ceļā iemācījos, bet pļāvu nu jau sen kādus gadus atpakaļ piecus, sešus," stāsta svētku apmeklētāja Valentīna.
"Šeit pirmo reizi, bet senos laikos mājās pie vecmāmiņas vectētiņa, ir darīts lini sieti, jā," atceras Valda.
Kamēr sievas pļāva sienu un sēja to kūlīšos, tikmēr vīri ar lielo tehniku apstrādāja laukus, bet bērni lasīja kartupeļus.
Pļaujas svētkus savulaik Latvijā iedibināja Kārlis Ulmanis un nu šī tradīcija mūsdienās ir piedzīvojama Ausekļu dzirnavu sētā.
"Galvenais mērķis ir parādīt apmeklētājiem visus tos senču darbus, ko viņi kādreiz veikuši gadus 100 un pat vairāk atpakaļ. Un pat ne tik senā pagātnē, padomju laikos, jo šeit arī atsevišķi traktori no padomju laikiem, bet ir arī sena tehnika, kurai vairāk par 100 gadiem," stāsta tūrisma objekta "Ausekļu dzirnavu" saimnieks Mārtiņš Mediņš.
Amatu meistari no visas Latvijas rādīja senās arodu prasmes – linu pārstrādi, vilnas krāsošanu un metāla priekšmetu veidošanu. Liela interes bija arī par audējas darbu un koka gredzentiņu amatniekiem.
"Es esmu pensionāre. Savā laikā no vecajām audējām esmu apguvusi amatu un cenšos mācīties pati, ko vien varu iemācīties. Dažādus jautājumus jautā. Kā, teiksim, viss iekārtots, kā visi raksti rodas. Stelles sakārtot, iekārtot aušanai ir 75% no darba un pati aušana jau ir pati vieglākā daļa," skaidro audēja Rasma.
Koka gredzenu darinātājs Jānis stāsta, ka viņam tas vairāk ir tāds vaļasprieks.
"Esmu diplomēts galdnieks, pedagogs, bet brīvajā laikā darbojos, taisu no dažādiem kokiem gredzentiņus."
Pļaujas svētki nav tikai izklaide – tie ir iespēja izzināt vēsturi un izjust, kāda bija dzīve mūsu priekštečiem. Apmeklētāju vidū šodien bija arī daudz ģimeņu ar bērniem.
Svētku apmeklētājas Krsitīne, Amēlija, Elīza stāsta, ka visvairāk paticis šūpoties, bet arī vākt kartupeļus un kukurūzu, braukt ar lielo mašīnu pa lauku. Un visforšākais būtu cept maizīti.
Pašā svētku sirdī – dzirnavu sētā – noritēja ne tikai dažādu darbu paragdemonstrējumi. Uz skatuves uzstājas arī folkloras kolektīvi, radot svētku noskaņu ar latviešu tautasdziesmām un dejām.
Apmeklētāji atzina, ka šie svētki ir ne tikai atgādinājums par mūsu pagātni, bet arī iedvesma nākotnei – nodrošinot, ka latviešu senās tradīcijas un prasmes dzīvos arī turpmākajās paaudzēs.
