Arī brīdī, kad noslēgusies vizuālās kultūras pētnieces Teteres mēnesi ilgā rezidence "Piezīmes uz malām", visi iesaistītie aicināti iemūžināt sevi visfotografētākajā Rudbāržu vietā, tas ir uz pils kāpnēm.
Šī parādes vieta dokumentēta jau no 19. gadsimta otrās puses, fotogrāfijas ļauj izsekot visam, kas ar pili noticis – te pozējuši gan kalpakieši, gan padomju un atjaunotās Latvijas skolēni, gan kāzinieki, gan vēstures izziņas pārgājienu dalībnieki.
Teju vai katram rudbāržniekam ir fotogrāfija uz šīm kāpnēm, un ne viens vien piekrita ar tām dalīties.
"Sajūtas es atceros par blakus plakāta bildi, kur ir 1. septembra bilde, bet šajā bildītē es biju ļoti laimīga, jo man bija jauna lelle," stāsta rudbāržniece Jana Kozjura.
"Mums bija tādas divas tradicionālās vietas, vai nu šeit, skolas priekšā, vai nu tur, pie sporta zāles. Bet šī vieta bija kaut kad, it sevišķi, kad atklāja plāksni, tika izņemta un atkal no jauna pielikta, tad, man liekas, viņa palika vēl tāda tradicionālāka," spriež rudbāržniece Inese Ozoliņa.
Rezidences laikā Baiba Tetere pievērsās vizuālo mediju prakšu pētniecībai un to sasaistei ar atmiņu kultūru Rudbāržu kopienā. Tā bija ne tikai rudbāržnieku ģimenes albumu, bet arī vietējā fotogrāfa un kinoamatiera Inta Folkmaņa videoarhīva izpēte, pievēršoties pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad Latvija valsts iekrātas maiņas dēļ piedzīvoja kardinālas izmaiņas sabiedrībā.
"Sākumā es biju diezgan skeptiska, jo es ar novadpētniecību nodarbojos un cilvēki albumu uztver, ka diezgan personīga lieta tā ir, un ne vienmēr grib ar to dalīties. Bet man par prieku cilvēki bija atsaucīgi," atzīst Rudbāržu bibliotēkas vadītāja Dagnija Grundberga.
"17 cilvēki no Rudbāržiem nesuši savus albumus, stāstījuši par tiem, rādījuši.
Brīnišķīgi, un mēs atklājām ne vienu vien brīnišķīgu bildi, ne tikai trepju bildes, bet arī vecas Rudbāržu bildes, un katrā gadījumā ļoti nopietni novadpētniecības datu bāze papildināta."
Šī bija viena no trim rezidencēm, kas notika kādā no Kuldīgas novada pagastiem. Šāda tradīcija aizsākās pirms četriem gadiem, lai pievērstu uzmanību vietējās kultūrvides izzināšanai. Šoreiz tēma – neērtā un aizmirstā pagātne. Pasākums bija arī daļa no Eiropas kultūras mantojuma dienām.
