"Vaivaru" rehabilitācijas centrs kā nepiepildāms sapnis patlaban ir kādam sociālās aprūpes centra "Rauda" iemītniekam Viesturam Mironovam. Viņš ir 62 gadus vecs un jau trīs gadus dzīvo aprūpes centrā "Rauda" Tukuma novadā un pašlaik pārvietoties pats nespēj. Pirms sešiem gadiem ceļā uz darbu vīrieša dzīvi krasi mainīja insulta lēkme.
Pēc insulta zaudē spēju pārvietoties pats
Ar bijušo kolēģu atbalstu Viesturam izdevies izcīnīt ļoti vajadzīgu operāciju kājai. Taču pēc tās vīrietim bija jādodas atpakaļ uz pansionātu. Nedēļu pēc operācijas bija paredzēta pārcelšanās uz rehabilitācijas centru "Vaivari", kur viņam palīdzību sniegtu fizioterapeits, lai Viesturs varētu kaut nedaudz atsākt kustēties.
"Visi novērsušies no viņa, bet ir žēl cilvēku. Viņš bija tiešām labs, spēcīgs, strādāt gribošs. Vēl joprojām strādāt grib. Viņš teica – ja es tiktu uz kājām, es tā arī darītu. Es ietu uz priekšu un tā arī darītu. Bet bez ārstu palīdzības viņš neko nevar izdarīt," skaidro Viestura bijušais kolēģis Mārtiņš Kašmers.
Viesturs pats saviem spēkiem pārvietoties nespēj. Atzīst - ļoti cerējis, ka pēc operācijas un tai sekojošās rehabilitācijas varēs atgriezties darbā, maksāt valstij nodokļus, nevis dzīvot aprūpes centrā. Taču iestādes neieinteresētība viņam to liedzot.
Viesturs mēģinājis mācīties staigāt pats, taču neveiksmīgi kritis un savām diagnozēm vēl pievienojis lauztu gūžu..
"Te tās prioritātes ir otrādāk visas. Nevis pansionāts priekš mums, bet mēs priekš pansionāta. Apmēram tāda tā sajūta," saka Viesturs.
Fizioterapeits uz pusslodzi – visiem nepietiek
Viesturam sāp sirds, jo aprūpes centrs nenodrošina fizioterapeitu, kas viņam palīdzētu nostāties uz kājām. Vispār fizioterapeits aprūpes centrā esot, taču Viesturs viņu kādu laiku nav redzējis.
Arī ģimenes ārsts, kura nosūtījums nepieciešams "Vaivaru" rehabilitācijas centrā, "Raudā" labu laiku neesot redzēts.
"Tev jau tikai ne fiziski, kad atrofējas tie muskuļi, bet tev jau tas vestibulārais aparāts jau arī sāk atrofēties, jo tu neko nedari, tu tikai sēdi un guli," pauž Viesturs.
Internetā par sociālās aprūpes centru "Rauda" lasāms, ka tas sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tostarp, arī klientu pastāvīgu diennakts uzraudzību.
Aprūpes centra vadītāja Iveta Rupeika atzīst, ka ar fizioterapeitu tiešām esot problēmas.
"Šobrīd darba tirgus, jūs zināt, kāds ir. Mums ir blakus Jūrmala, mums ir blakus Stradiņi. Un fizioterapija aiziet tā kā vairāk privātprakses, es saprotu. Un tas mūsu atalgojums ir tieši tāds, kāds viņš ir. Un to mūsu naudu veido maksa par klientu uzturēšanos," skaidro Rupeika.
Klients, kurš nav deklarēts Tukuma novadā par aprūpes centra pakalpojumu maksā 40 eiro un 77 centus dienā. Vietējiem ļaudīm uzturēšanās ir lētāka – 36 eiro dienā.
"Mums šobrīd ir divas vakances, nevis vakances, bet divas amata vietas fizioterapeitam. Aizņemtas no tām divām amata vietām ir 0,5 vietas. Brīvas šobrīd vakances ir 1,5. Mums bija fizioterapeits. Mūsu darba attiecības beidzās draudzīgi. Nesagaidīju rezultātu un uz draudzīgas nots šķīrāmies," saka Rupeika.
Tātad - viens fizioterapeits, kurš šeit strādā pusslodzi, nevar palīdzēt visiem aprūpes centra iemītniekiem. Tomēr tiekot meklētas iespējas arī ārpus centra telpām.
Nosūtījumu uz rehabilitācijas centru nedod; vienīgā ģimenes ārste atvaļinājumā
Savukārt nosūtījumu Viesturam uz rehabilitācijas centru "Vaivari" šobrīd iedot nevar, jo ģimenes ārste esot atvaļinājumā. Viņa darbu aprūpes centrā uzsākusi 1. maijā. Aprūpes centrā, kurā paredzētas 290 vietas, galvenokārt, nopietni sasirgušiem cilvēkiem, aizvietotāja šim ģimenes ārstam nav.
"Jā, viņa ir atvaļinājumā, viņai pienākas atvaļinājums. Tā jau nav mana kompetence, es nezinu, kas ģimenes ārstus laiž atvaļinājumā," tā stāsta iestādes vadītāja.
Aprūpes centrā uzsver, ka tiekot risināts jautājums par medicīniskās aprūpes sniegšanu tā iemītniekiem, jo patlaban viņiem jāizpilda tikai personas ārstējošā ārsta vai ģimenes ārsta norādījumus. Labklājības ministrijā uzsver, ka aprūpes namam ir jāpalīdz cilvēkiem, neatkarīgi no apstākļiem.
"Jāpalīdz ir. Tas jau ir sociālā darba, tajā skaitā arī sociālo pakalpojumu sniedzēja tiešais pienākums – palīdzēt cilvēkam. Ja ir problēmas ar ģimenes ārstu, tad caur Nacionālo Veselības dienestu šos jautājumus var risināt. Atrast kādu aizvietotāju. Varianti ir vienmēr," uzsver Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Labklājības ministrijā apstiprina, ka šāda prasība ir obligāta – visiem iemītniekiem jābūt pierakstītiem pie ģimenes ārsta un par to atbild sociālās aprūpes centra vadība. "Raudas" gadījumā, kā "4. studijai" intervijā norādīja direktore, pie jaunā speciālista kopš maija pierakstīta vien puse iemītnieku.
"Attiecībā uz pārējiem speciālistiem, tajā skaitā fizioterapeitiem, šī prasība nav obligāta. Protams, tas ir tā vēlamības izteiksmē, ka ideāli, ja tā ir, bet tiesību aktos ir noteikts, ka sociālās aprūpes centram dažādos veidos ir jāpalīdz cilvēka ārstēšanas, tajā skaitā arī medicīniskās rehabilitācijas plānos noteikto pasākumu īstenošana," skaidro Dūdiņš.
Ja tāda speciālista nav, tad aprūpes centram ir jānogādā iemītnieks vai nu vietējā poliklīnikā, vai privātpraksē, kur šāds pakalpojums ir pieejams. Ministrijā uzver, ka līdz 2026. gada 1. janvārim, katrā sociālās aprūpes centrā, kurā atrodas vairāk nekā 49 klienti, ir jāizveido Veselības punkts, tā paredzēts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Sociālās aprūpes centra "Rauda" direktore apsola veicināt ģimenes ārstes komunikāciju ar Viesturu, lai vīrietis nonāktu rehabilitācijas centrā. Nosūtījums gan tikšot rakstīts, ja ģimenes ārste tam redzēšot pamatotu iemeslu. Tāpat "Raudā" gaida piesakāmies speciālistus fizioterapeita vakancēm.
