Valdība šonedēļ apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, kas ne tikai ļaus nekavējoties atbrīvot no darba valstij nelojālu skolotāju, bet arī tādu, kurš māca bērniem nepareizu attieksmi pret sevi, darbu, sabiedrību, kultūru, valsti. Sabiedrības satraukumu pastiprina tā saukto tikumības grozījumu pērn izraisītais precedents. Vai tiešām Latvija virzās policejiskas valsts virzienā, vai apdraudēta pedagogu profesionālā neatkarība un demokrātija jeb grozījumos ir tikai neveikls formulējums, ko sola precizēt, skaidro Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks".
Uzmanības centrā faktiski ir nevis grozījumi pašā Izglītības likumā, bet tā skaidrojošajā daļā – anotācijā, kur teikts:
"Likumprojekts paredz darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai, tās Satversmei, vai arī izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti."
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka grozījumu galvenais mērķis bijis rast mehānismu, lai cīnītos tieši ar nelojāliem skolotājiem.
"Šobrīd situācija ir tāda, ja tiek konstatēti pārkāpumi, un tie ir regulāri, pārbaudēs pēc pusgada konstatē tos pašus, tad šobrīd vienīgais instruments valsts rīcībā ir uzlikt to administratīvo sodu. Nomaksā sodu un turpina darboties tādā pašā garā," skaidro Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.
Izglītības likuma anotācijā skaidrots, ka ik gadu Izglītības kvalitātes valsts dienestā saņem pāris sūdzību, kuros norādīti šie pārkāpumi.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs, pamatojot grozījumu nepieciešamību, stāsta piemēru par pedagogu, kurš izmanto 1988. gadā izdotu mācību grāmatu un apgalvo, ka nekas nav mainījies kopš tiem laikiem, bet, ielūkojoties saturā, kļūst skaidrs, ka mācību grāmata kardināli neatbilst standartam.
Likuma grozījumu kritiķi uzskata, ka ar šādu normu valsts intereses tiek stādītas pāri indivīda interesēm.
"Es baidos, ka valsts drošības jautājumi ir pārāk bieži izmantoti, lai panāktu tādas sistēmas izveidi, kas patiesībā ir pretrunā ar sabiedrības interesēm," uzskata filozofs Ilmārs Šlāpins.
"Parādiet man kādu autoritāru režīmu, kas sācies ar apgalvojumu, ka viņu mērķis ir piegriezt gaisu visiem citādi domājošiem. Tas jau sākas pamazām. Soli pa solim," skaidro Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele.
"Iespējams, mums vajadzēja sabiedrībai skaidrot vairāk, bet diemžēl arī tas tikumības grozījumu fons rada šo ažiotāžu," bilst Geižāns.
"Ja ministrijai ir šādā veidā jātaisnojas sabiedrības priekšā: neuztraucieties, mēs to neizmantosim tā, kā jūs domājat, tad, acīmredzot, ir pamats uztraukumam," uzskata Viņķele.
Vislielāko sašutumu izraisījis anotācijā ietvertais formulējums – atlaist no darba par nepareizas attieksmes paušanu.
"Tā ir loģikas kļūda, ko tādu iesaistīt likuma tekstā," iebilst Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka. "Gribēt pareizu attieksmi pēc loģikas ir pilnīgi aplami. Nav iespējams gribēt pareizu attieksmi pret sevi, ģimeni utt. Mēs dzīvojam demokrātijā, multikulturālismā. Klasēs līdzās sēž vegāns un ātro uzkodu patērētājs. Mēs pat šajā aspektā nevarēsim izdomāt, kura ēšanas tradīcija pareizāka."
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs gan uzskata, ka, izvērtējot mācību stundu norisi, ir iespējams konstatēt, vai stunda notikusi pedagoģiski pareizi vai nepareizi.
Satraukums un bažas īpaši liels ir tāpēc, ka pērn jau Saeima veica tā dēvētos tikumības grozījumus Izglītības likumā. To rosināti, kāda skolēna vecāki tieši pirms gada pasūdzējās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktorei par, viņuprāt, netikumīgu, rupjus vārdus saturošu dzejoli, ko skolotāja Iveta Ratinīka bija piedāvājusi skolēniem valodas slāņu analīzei.
Pērn nekādas represijas pret skolotāju tomēr netika vērstas. Tagad likums formāli tādas iespējas dos.
"Ar šādu likuma grozījumu es jau būtu bez darba," saka Ratinīka.
Pat ja atbildīgās institīcijas sola nevērsties pret kāda ieskatā nepareizu attieksmi paudušu skolotāju, šāda, pat teorētiska iespēja atstāj nopietnas sekas.
"Nu beidzot ir atrasts līdzeklis, lai skolotājus iebiedētu, jo trīs reizes tiks pārbaudīts, vai tas ir pareizi vai nepareizi," uzsver Ratinīka. "Nebūs masveida atlaišanu, vienkārši cilvēki būs vēl bailīgāki, nedrošāki. Izaugs vēl viena pavļiku morozovu, stukaču paaudze, kas nevis ar vecākiem diskutēs par nesaprotamo, bet vienkārši nosūdzēs."
Līdzīgās domās ir arī Viņķele.
"Mēs esam jau piedzīvojuši traumu ar tikumības grozījumiem, kas arī sākās šķietami nevainīgi, un rezultāts ir tāds, ka skolotāji ir iebaidīti, ka ir skolas, kur skolotāji vienkārši izvairās runāt par seksuālo audzināšanu," stāsta Viņķele.
Ministru prezidents pieprasījis, lai līdz likuma grozījumu projekta iesniegšanai Saeimā satraukumu raisījušais un dažādi interepretējamais formulējums tiktu izlabots.
Mihailovs pieļauj, ka pēc labojumiem vārda "nepareizs" grozījumos vairs nebūs, bet Šlāpins uzskata, ka ne jau vārdam šajā gadījumā ir būtiska nozīme.
"Protams, vārdu "nepareizs "var aizvietot ar jebkādiem citiem sinonīmiem – neatbilstošs, neadekvāts vai ideoloģiski kaitīgs, tas viss tikai norādīs, ka šī valsts virzās pretī totalitārākai iekārtai," spriež Šlāpins.
Savukārt Viņķele uzskata, ja kļūda netiks izravēta, tad tas norādīs uz Latvijas virzību policejiskas valsts virzienā, "kas likumā ar pilnu bardzību regulē vērtības un attieksmes lietas".
"Es gribētu teikt, ka likums ir pilnveidojams, lai mēs tiekam līdz nepārprotamai interpretācijai. Un tad nevienam nekas nebūs jāsola un jāzvēr, likums būs precīzs, un mums nebūs jāpaļaujas uz kāda ierēdņa vai ministra labo gribu," norāda Viņķele.
