Arvils un Iveta Noviki tautas deju nozarē strādā jau vairākus desmitus gadus un ik nedēļu uzņemas rūpi par aptuveni 200 dejotājiem vairākos kolektīvos Dobeles, Tukuma, Bauskas un Jelgavas pašvaldībās.
"Brīvās dienas mums ir sestdienas, kad ir koncerti. Nosacīti brīvās dienas. Sieva gribēja teikt, ka mums nav brīvo dienu," abi skaidroja.
Finansējums par viena kolektīva vadīšanu ir niecīgs – ap 200, 300 eiro mēnesī. Lai iztiktu, jāstrādā vairākos darbos un jāvada vairāki kolektīvi.
"Mazie mums ir līdzi. Kāds bija mēģinājums? Es staigāju ar diviem dvīņiem un lecu ar dvīņiem pa skatuvi. Es braucu mājās vakarā un zvanīju sievai un raudāju pa telefonu, jo es sapratu, ka es neredzu tos mazos bērnus vairs," sacīja Arvils Noviks.
Lai iegūtu skatuvisko pieredzi un piedalītos koncertos, vadītājiem nereti nākas no savas algas iegādāties kādus sīkumus kolektīva ikdienas vajadzībām. To pašu dara arī kolektīvu dalībnieki.
"Ja neiesaistās kultūras nami paši un kaut ko neizdomā, tad pēc būtības mēs nekur nebrauktu.
Reāli mēs arī nevaram sevi parādīt, bet galā mums ir jānodod atskaitīte, kurā mums jāraksta, kur mēs esam devušies. Nu nav naudas, nekur neesam devušies!"
situāciju raksturoja tautas deju kolektīva "Laisma" vadītāja Ligija Cīrule.
Patlaban mākslinieciskais vadītājs gadā no valsts saņem 806 eiro, savukārt pēc mērķdotācijas summas palielinājuma tie būs 1712 eiro. Papildus tam ir ikmēneša algas no pašvaldībām. Katrā pašvaldībā šobrīd tā ir atšķirīga.
Bauskas novada pašvaldībā skaidroja, ka amatierkolektīvu vadītājiem, kas atbilst 6. mēnešalgu grupai, 2024. gadā nodrošināts noteiktais minimums – 803 eiro par pilnu slodzi.
Savukārt Jelgavas pilsētas pašvaldībā atbildēja, ka kolektīvu vadītājiem mēnešalgas diapazons ir no 411 eiro līdz 1339 eiro.
Amatierkolektīvu vadītāji norādīja, ka mērķdotācijas palielināšana neatrisinās situāciju – nepieciešamas lielākas reformas algu apmaksas modelī.
"Ja tagad saņemu mēnesī pie kora 71 eiro, tad būtu 140. Kopā ar pašreizējo algu tie būtu 420 eiro uz rokas. Spriediet paši," sacīja Jelgavas novada senioru kora "Gaisma" diriģente Sanita Šelfere.
Aptaujātie kolektīvu vadītāji atzina, ka strādā tikai mīlestības pret audzēkņiem un latviešu kultūras dēļ.
"Nebūtu te to jauniešu aiz muguras, noteikti mēs te nesēdētu," sprieda Noviks.
KONTEKSTS:
Valdība nākamajos trīs gadus varētu piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro gadā Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai.
Kultūras ministrijai pērn bija jāizstrādā priekšlikums māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtībai no 2024.gada, tostarp nosakot kritērijus, pēc kuriem tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Pēc asām diskusijām svētku izvērtēšanas konferences atklāšanā, kurā diriģenti prasīja skaidru atbildi kultūras ministrei algu jautājumā, un Latvijas Diriģentu asociācijas atklātās vēstules Kultūras ministrijā turpinājās diskusijas īpašā darba grupā, kurā lemts virzīt tālāk Finanšu ministrijai ziņojumu par dziesmu un deju svētku amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu.
Latvijas Diriģentu asociācija atklātā vēstulē valdībai norādīja, ka par dziesmu svētku fenomenu kā nacionāli svarīgu lomu rakstīts vairākos dokumentos, taču realitāte esot skarba un diriģentu profesionālais ikdienas darbs esot apdraudēts. Šobrīd dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par darbu vienā kolektīvā no valsts saņemot 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Savukārt pārējie dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošinot pašvaldības, un tas var būtiski atšķirties.
