"Sašutumu sabiedrībā izraisījuši labklājības ministra izteikumi par ieceri samazināt bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, lai vecākus ātrāk atgrieztu atpakaļ darba tirgū."
Tas ir fragments no 26. septembra "Panorāmas". Par ideju samazināt bērna kopšanas atvaļinājumu ziņoja arī citi mediji, cilvēki aktīvi diskutēja sociālo tīklu platformās. Nedēļu vēlāk "Rīta panorāma" Augulim lūdza skaidrojumu, kā viņa paustais par bērna kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu iet kopā ar paša mērķi uzlabot Latvijas demogrāfisko situāciju. Ministrs noliedza, ka par to vispār būtu runāts:
""Delfi" intervijā, kur mēs runājām vispār par hipotētiskām iespējām uz nākotni, nevienā brīdī nebija runa par bērnu kopšanas atvaļinājuma samazināšanu, bet – ko tieši un kādā veidā darīt ar bērnu kopšanas pabalstu. Tās ir divas atšķirīgas lietas."
Vēlāk raidījumā Augulis to pat nosauca par dezinformāciju.
"Sabiedrībā šobrīd ir izplatīta dezinformācija. Mēs plānojam budžetu nākamajiem nākamajam gadam, nākamajiem četriem gadiem, nekas tamlīdzīgs nav paredzēts,
bet, acīmredzot, ir sabiedrības daļa, kam ir interese kaut kādā veidā to jau pacelt kā faktu."
Tātad ministrs tagad saka – "Delfi" intervijā, pēc kuras sākās viļņošanās sabiedrībā, par atvaļinājuma samazināšanu neesot vispār runāts. Tā nav taisnība. Lūk, fragments no tās:
Ozoliņa: "Par bērnu kopšanas atvaļinājumiem runājot, darba devēji gribētu, lai tas periods būtu krietni īsāks, nekā ir šobrīd. Kāds ir Labklājības ministrijas uzstādījums šajā jautājumā?"
Augulis: "Tas, ko mēs skatāmies attiecībā uz bērnu kopšanas pabalstu… šobrīd, ja tas ir pusotrs gads, tad skatīties virzienā, ka tas ir gads. Bet to mēs varam darīt tikai vienīgi tad, ja mēs varam nodrošināt gan aukļu pakalpojumus, gan pirmsskolas izglītības iestādes – vai tās ir privātas, vai tās ir pašvaldības – jau no gada vecuma vai sliktākajā gadījumā no pusotra gada vecuma."
Tātad ministram uzdeva jautājumu par bērna kopšanas atvaļinājumu. Lai arī viņš atbildēja par bērna kopšanas pabalsta izmaksas laika samazināšanu, no konteksta noprotams, ka runa ir arī par atvaļinājumu. Pēc brīža žurnāliste ministram par atvaļinājuma samazināšanu jautāja vēlreiz:
"Šis ir ļoti interesants piedāvājums, tāpēc es nevaru nepajautāt, kā jūs prognozējat, kā šo lēmumu uzņems jaunie vecāki, topošie vecāki – tomēr par trešdaļu saīsināt šo bērnu kopšanas atvaļinājumu?"
Arī šoreiz no Auguļa atbildes bija saprotams, ka viņš runāja par vēlmi saīsināt laiku, ko vecāki pavada ar bērnu mājās:
"Mēs, iespējams, atstāsim izvēli, bet mēs gribam, lai palielinās nodarbinātība."
"Rīta panorāmā" Augulis arī apgalvoja, ka bijuši tikai hipotētiski pieļāvumi attiecībā uz nākotni, un ne valdībā, ne ministrijā par pabalsta un atvaļinājuma saīsināšanu nemaz neesot runāts.
Taču arī tas ir pretrunā ar viņa paša teikto "Delfi" intervijā. Tur viņš sacīja, ka šajā virzienā skatoties.
Uz jautājumu, vai par saīsināšanu varētu lemt jau šīs Saeimas sasaukumā, labklājības ministrs atbildēja piekrītoši:
"Es pieļauju, ka mēs to varētu darīt, un to mēs darīsim saistībā ar bērnu kopšanas pabalstu reformu arī nākamajos gados."
Tātad Augulim nav taisnība, ka nav runāts par iespēju veikt sabiedrībā nepopulāru reformu – saīsināt laiku, ko vecāki ar bērnu pavada mājās. Un pat, ja ministra atbildēs vārdi "bērna kopšanas atvaļinājums" neizskanēja, ir skaidrs, ka pabalsta izmaksas laika saīsināšana visbiežāk faktiski nozīmē arī īsāku atvaļinājumu.
