Ar kādu Latvijā uzņemtu video, kur vīrietis mežā grauž sarkano mušmiri, "Facebook" dalījušies pat 15 tūkstoši cilvēku. Citā kāda sieviete uzskaita, pret kādām slimībām palīdzot tās ēšana: "Dažādiem vēžiem un pret galvassāpēm, un pret "nierēm", un no "aknām", ko vēlaties. Varbūt no 200 slimībām."
Pirmkārt, ēst sarkano mušmiri nebūt nav droši. Tajā ir dažādi veselībai bīstami ķīmiskie savienojumi. Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis skaidro šo indīgo vielu ietekmi: "Tās ir vielas, kuras tiešā veidā darbojas uz mūsu galvas smadzenēm. Un šo vielu ietekmes rezultātā rodas, ja tā drīkst teikt, alkohola reibumam līdzīgs stāvoklis."
Sarkano mušmiru ēšanai var būt arī nopietnākas sekas. Stašinskis uzsver: "Viņa satur arī dažādas citas bioloģiski aktīvas vielas. Satur vielas, kas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, sliktu dūšu, vemšanu, caureju un tādā veidā. Var saturēt muskarīnu, kā rezultāta rodas bradikardija, siekalošanās."
Zinātniskajā literatūrā lasāms, ka sarkano mušmiru ēšana lielās devās var izsaukt arī konvulsīvas lēkmes, elpošanas vai asinsrites problēmas un retos gadījumos – pat komu vai nāvi. Dakteris Stašinskis stāsta, ka pēdējos gados arī Latvijā slimnīcās nonāk pēc sēnes ēšanas saindējušies cilvēki: "Mums ir bijuši pacienti, kuriem tiešām klīniskā simptomātika ļoti nenozīmīga un kuriem nav jābrauc līdz slimnīcai. Ir arī tādi, kuriem, sniedzot palīdzību uzņemšanas nodaļā, pilnīgi pietiek un var atgriezties mājās, bet ir bijuši arī pacienti, kuri pēc šo sēņu lietošanas diemžēl ir pat zināmu laiku ārstējušies reanimācijas nodaļā, pieslēgti pie dažāda veida dzīvību uzturošām ierīcēm."
Tāpat zinātne neapstiprina, ka šīs sēnes būtu efektīvas pret vēzi vai citām slimībām. Pētījumi gan notiek, taču pagaidām to ir maz un tie ir sākotnējās izpētes stadijā. Piemēram, ir pamats domāt, ka sarkanajās mušmirēs esošais muscimols var samazināt epilepsijas lēkmju skaitu vai aizsargāt nervu šūnas.
Taču arī tad, ja nākotnē atklātos, ka sarkanajās mušmirēs ir kāda medicīnā izmantojama viela, tas nenozīmē, ka sēni var droši lietot uzturā vai ka tās ēšana palīdzēs pret konkrēto kaiti. Zinātnieki gadiem ilgi veic pētījumus, lai saprastu, kā šīs vielas darbojas, kāda ir to optimālā deva un kā tās pareizi uzņemt organismā.
Jāpiebilst, ka liela daļa zāļu ir sākotnēji atrastas dabiskos avotos, piemēram, sēnēs, augos vai baktērijās. Ja tiktu pierādīts, ka sarkanā mušmire palīdz pret vēzi vai citu slimību, tas "oficiālās medicīnas biznesam" varētu nākt par labu. Šajā gadījumā pētījumos meklētu aktīvo vielu, ko pēc tam attīrītā veidā varētu ražot un pārdot.
