Tomēr mazāk tiek runāts par dzimumnoziegumiem, kurus pastrādā paši bērni. Kopš 2013. gada policija reģistrējusi 40 izvarošanas gadījumus, kurus pastrādāja nepilngadīgie. Kāpēc bērni veic dzimumnoziegumus? Kā viņiem var palīdzēt pāridarījumu neatkārtot?
- Pērn nepilngadīgie veikuši septiņas izvarošanas; 15 gadījumos vardarbīgi apmierinājuši dzimumtieksmi.
- Nepilngadīgie dzimumnoziegumus pastrādā pret mazgadīgiem brāļiem, māsām, draugiem.
- Vardarbībai ir dažādi iemesli, tostarp mīlestības trūkums ģimenē, kā arī piedzīvota vardarbība.
- Darbā ar nepilngadīgajiem ir ļoti svarīgi būt līdzās un palīdzēt jaunietim atpazīt riska faktorus.
- Visbiežāk nepilngadīgo izdarītie dzimumnoziegumi ir arī vienīgie; atkārtoti tos veic desmitā daļa.
- "Dardedze" par bērnu kaitējošu seksuālo uzvedību bieži uzzina, saņemot zvanus no skolām.
- Pornogrāfisks saturs ātri izplatās skolēnu vidū; mazāko klašu skolēni redzēto nereti atkārto.
- "Dardedze": Par seksualitāti ir jārunā skolās; lai palīdzētu bērniem, liela loma ir vecākiem.
Noziegumi, kuru skaits nesarūk
Ik gadu policija pieķer vairākus simtus bērnu, kuri pastrādā kādu noziegumu. Piemēram, pērn likumsargi reģistrēja 570 nepilngadīgo noziedzīgos nodarījumus. Vairumā gadījumu tie ir mazāk smagi noziegumi, kā piemēram, zādzības, kas pēdējo desmit gadu laikā mazinās.
Tomēr ir noziegumi, kuru skaits nesarūk. Katru gadu policijas statistikā iepretim pantam par izvarošanu uzskaita gadījumus, kad šo noziegumu veic nepilngadīgie. Ja pirms desmit gadiem tādi gadījumi bija divi trīs, tad pagājušajā gadā – septiņi. Bet par citu pantu, kad bērns vardarbīgi apmierinājis dzimumtieksmi, – skaits ir vēl lielāks. Pērn policija reģistrēja 15 šādus gadījumus.
Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem šobrīd atrodas seši jaunieši, kuri notiesāti par dzimumnozieguma veikšanu, atklāja Ginta Vāciete. Viņa ir iestādes Resocializācijas daļas galvenā inspektore. Vairumā gadījumu šajos noziegumos cietušie ir bērni.
"Viņi, būdami nepilngadīgi, [dzimumnoziegumu] izdara pret mazgadīgajiem. Un tie ir tuvākie cilvēki: māsas, brāļi."
Kā arī nereti upuri ir draugi.
Cēsīs notiesāto skaits par šo noziegumu ik gadu ir nemainīgs, sacīja Vāciete.
"Ko mēs novērojam – ka ir ļoti daudz iespēju, ka varēja to pamanīt, novērst, ievērot. Tās ir kaut kādas tādas lietas, kas, piemēram, man likās dīvaini, bet gan jau tur nebūs, gan jau kāds cits pamanīs. Vismaz tad, kad stāsta – jā, tas zināja, tas zināja, bet tāda reakcija nav bijusi vai arī novēlota. Katrā ziņā tas, ko vajadzētu sākt – būt vērīgākiem pret tiem, kas ir blakus," teica Cēsu audzināšanas iestādes Resocializācijas daļas galvenā inspektore.
Mīlestības trūkums un piedzīvota vardarbība
Kāpēc bērni šādus noziegumus pastrādā?
"Dzimumnoziegums ir uzskatāms par sociāli iemācītu uzvedību, un visbiežāk bērniem un jauniešiem, kuriem ir raksturīga šāda veida uzvedība, dzīves pieredzē ir bijuši faktori, kuri, iespējams, ir ietekmējuši šo uzvedības veida attīstību," skaidroja Valsts probācijas dienesta Probācijas programmu nodaļas vecākā eksperte Evija Burkovska.
To ietekmēt var dažādi iemesli, kā piemēram, mīlestības trūkums ģimenē, kā arī piedzīvota dažāda veida vardarbība, piebilda Burkovska.
"Tā varētu būt arī pārmērīgi kontrolējoša vai pāraprūpējoša attieksme no vecāku puses vai no to cilvēku puses, kuri šo bērnu audzina. Šo dažādo faktoru ietekmē var attīstīties gan emocionālās, gan seksuālās pašregulācijas traucējumi, kā rezultātā bērns pats nespēj sociāli pieņemamā veidā apmierināt, gūt vajadzību pēc mīlestības, pēc tuvām, siltām, emocionāli saistošām attiecībām. Bet diemžēl mēģina to panākt nepieņemamā veidā."
Burkovska ir arī klīniskā psiholoģe. Viņa palīdz dzimumnoziedzniekiem, kuri nonākuši probācijā, vairs neatkārtot šādus pārdarījumus. Darbā ar nepilngadīgajiem ir ļoti svarīgi būt līdzās un palīdzēt jaunietim atpazīt riska faktorus, kā arī svarīgi mācīt sociāli pieņemamu uzvedību.
"Visbiežāk viņi ir rīkojušies šādā nepieņemamā, vardarbīgā veidā tādēļ, ka viņiem nav pietiekamas prasmes reaģēt konkrētā situācijā, piemēram, pornogrāfijas skatīšanās pieņemamā veidā. Viņi redzēto internetā mēģina pārcelt uz reālo dzīvi, un šeit ir svarīgi kopā ar pieaugušajiem, profesionāliem speciālistiem apgūt šīs prasmes. Tas ir ilgstošs darbs, bet iespējams, ka tas ir ātrāks un efektīvāks nekā tad, ja šo korekcijas darbu uzsāk krietni vēlākos gados," norādīja klīniskā psiholoģe.
Ar nepilngadīgajiem strādā arī ieslodzījumā, meklējot cēloņus nozieguma veikšanai, sacīja Vāciete. Viņa norādīja, ka nevar salīdzināt dzimumnoziegumus, kurus pastrādā pieaugušais, ar bērnu veiktajiem.
"Visbiežāk nepilngadīgo izdarītie dzimumnoziegumi ir arī vienīgie.
Un turpmāk, kad šīs lietas ir novērstas, piemēram, komunikācijas trūkums, socializācijas trūkums, viņš to izprot, apgūst un tālāk vairs šos pārkāpumus nepieļauj.
Protams, ir ar izņēmumiem, kad šī vēlme ir jau šajā vecumā diezgan stipra," atzina Vāciete.
Vāciete novērojusi, ka tikai aptuveni desmitā daļa veic atkārtotus dzimumnoziegumus.
Signāli no skolām
Tie ir nepilngadīgie, kuri nonāk tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, taču ir vēl liela daļa bērnu ar kaitējošu seksuālu uzvedību. Šādu terminu izmanto centrs "Dardedze", sacīja nodibinājuma Konsultāciju daļas vadītāja Janeta Bokaldere.
"Ārvalstīs par šo tika runāts diezgan daudz. Mēs pirmo reizi šo terminu dzirdējām 2012. gadā, bet tad Latvija un mēs paši nebijām gatavi to ieviest, redzēt un tam fiziski nebija resursu. Bet ar gadiem šo gadījumu kļuva vairāk, tie kļuva nopietnāki. Tad mēs jau kādus piecus gadus, pateicoties Lielbritānijas ekspertiem, šim pievēršam lielu uzmanību," teica Bokaldere.
"Dardedze" par šādiem gadījumiem bieži uzzina, saņemot zvanus no skolām. "Atsākās skola, mēs tiešām nedēļas laikā diezgan daudz zvanus saņemam, kā rīkoties, ko darīt," atzina "Dardedzes" Konsultāciju daļas vadītāja.
Jautāta, kas ir tas, ko skolas pamana, Bokaldere sacīja: "Pārsvarā tur jau ir kaut kas noticis. Es teiktu, ka biežākais varētu būt, ka skolas tualetē pamanīts, ka zēni savstarpēji viens otram laiza dzimumorgānus un tamlīdzīgi. Tas, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība un ir forši, ka ir skolas, kas sāk laicīgāk reaģēt – pornogrāfijas izplatīšanās," teica Bokaldere.
Pornogrāfisks saturs ātri izplatās skolēnu vidū. Bokaldere stāstīja, ka mazāko klašu skolēni redzēto nereti atkārto.
"Tiešām ļoti, ļoti satraucoši, cik maz bērniem vispār ir uzstādīti drošības filtri telefonos, lai kaut kādā veidā šo ierobežotu. Internetpratība un arī vecāku atbildība, sagatavojot bērnu, viņam iedodot telefonu, ir arī ļoti nozīmīgs solis," piebilda "Dardedzes" pārstāve.
Ja ar mazāko klašu skolēniem notikušo var pārrunāt un viņiem likuma priekšā atbildības nav, tad vecākiem bērniem draud sods, jo no 14 gadiem iestājas kriminālatbildība. "Dardedze" jau iepriekš secinājusi, ka valstī trūkst vienotas izpratnes, piemērojot sodu šādos pārkāpumos bērniem.
"Ir bijušas arī situācijas, kur ir bijis pilns dzimumakts starp nepilngadīgajiem, bet vienam ir bijuši 14 gadi. Ir varbūt kāds reģions, kur uz šo bērnu skatās kā uz bērnu, kuram vajag palīdzību. Viņam notiesājošais spriedums bija probācijas uzraudzība, piespiedu darbi un psiholoģiskā rehabilitācija. Bet citā gadījumā, kas bija ļoti līdzīgs, uz viņu neskatījās vairāk kā uz bērnu, bet kā uz noziedznieku. Viņam draudēja desmit gadi cietumā. Nemāku teikt, kā tā lieta beidzās, bet tur nebija raudzīšanās, ka tas tāpat ir un paliek bērns."
Bokaldere uzskata, ka par seksualitāti ir jārunā skolās. Gūstot informāciju, bērni var tikt pasargāti no seksuāli kaitējošas uzvedības.
Savukārt, lai palīdzētu bērniem, liela loma ir pašiem vecākiem.
"Tur, kur ģimene ir gatava iesaistīties, kur viņi nav nokaunināti, ir gatavi sadarboties, tur tas izdodas ļoti veiksmīgi.
Bet ir tādi vecāki, kas šo vispār noliedz, izpilda savu minimumu un pazūd no redzesloka. Tad ir arī tādas situācijas, ka pēc gadiem atgriežas, un varbūt no sākuma tā bija tikai tāda pārlieku liela interese par pornogrāfiju, bet pēc pāris gadiem jau ir kaut kas izdarīts," klāstīja Bokaldere.
Viņa piebilda, ka pētījumi pierāda, – lielākajā daļā gadījumu, ja bērns saņem atbilstošu rehabilitāciju, šādi pāridarījumi neturpinās.
