Regulējumu biežāk atbalsta jaunieši, vairāk pretinieku Kurzemē
Novembra beigās notikušajā aptaujā piedalījās 1006 cilvēki. Aptaujā nav atsevišķi izdalīti nepilsoņi, kuriem nav tiesību piedalīties referendumos.
Uz jautājumu "Ja notiktu referendums par partnerattiecību institūta regulējuma ieviešanu likumdošanā Latvijā, kā Jūs balsotu?", 32% respondentu norādījuši, ka "atbalstītu partnerattiecību regulējumu", 30% "noraidītu partnerattiecību regulējumu", 19% nepiedalītos šādā referendumā, bet 19% respondentu bija grūti pateikt, kā viņi rīkotos.
No vecuma grupām vislielākais atbalsts partnerības regulējumam – 45% – ir jauniešu grupā (18–29 gadi). Savukārt noraidošākā attieksme ir vecuma grupās no 40 līdz 74 gadiem, šajās vecuma grupās 35% balsotu, lai noraidītu partnerības regulējumu.
No reģioniem lielākais atbalsts partnerības regulējumam (36%) ir Rīgā, bet noraidošāki ir kurzemnieki (36% balsotu pret), liecina "Norstat" aptauja. Savukārt zemākais atbalsts partnerības institūtam ir Latgalē (23%).
Latviešu vidū atbalstu regulējumam pauda 38%, bet pret balsotu – 28%, krievu vidū šādu regulējumu atbalstītu 21% un 34% balsotu pret, citu tautību cilvēku vidū atbalstu pauda 26%, bet pret bija 35%.
Sākas parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu
Pēc trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apturējis grozījumus Notariāta likumā, un no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim notiks parakstu vākšana par to, vai rīkot tautas nobalsošanu par šiem grozījumiem.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments – Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa apliecība (eID karte).
Vēlētāji, kuri veselības problēmu dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā, var lūgt organizēt parakstu vākšanu savā atrašanās vietā. Šajā gadījumā jāuzraksta iesniegums, kur jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kur jāierodas parakstu vācējiem. Vēlams norādīt arī kontakttālruni un ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Līdzīgi kā vēlēšanās un tautas nobalsošanā, arī parakstu vākšanā katram vēlētājam ir viena balss. Tas nozīmē, ka parakstīties parakstu vākšanā drīkst vienu reizi.
Iespēja parakstīties internetā šajā gadījumā nav paredzēta.
Parakstu vākšana notiek parakstu vākšanas vietās, kuras nosaka katra pašvaldības dome savā teritorijā, norādot arī konkrētus darba laikus.
Kopumā būs 312 parakstu vākšanas vietas, no kurām Latvijā – 277, bet ārvalstīs – 35, parakstu vākšanu vietas un to darba laikus var uzzināt CVK mājaslapā.
Ja līdz 5. janvārim izdosies savākt vismaz desmito daļu jeb 154 241 vēlētāja parakstu, grozījumi Notariāta likumā būs jānodod tautas nobalsošanai. Ja neizdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, likums būs publicējams un stāsies spēkā.
Savukārt, ja tautas nobalsošana notiks, likumu var atcelt, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu. 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 368 balsstiesīgo, tātad puse ir 458 184.
Parakstu vākšana no valsts budžeta izmaksās 1,6 miljonus eiro. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte skaidroja, ka iecirkņos strādā pašvaldību vēlēšanu komisijas un šī summa sastāv no atalgojumiem tiem cilvēkiem, kuri dara šo darbu.
Ko paredz grozījumi Notariāta likumā
Likuma izmaiņas paredz, ka partnerību varēs noslēgt divas pilngadīgas personas, personīgi ierodoties pie notāra un apliecinot, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.
Partnerību reģistrēs, ja personas nav laulībā, nav tuvinieki taisnā līnijā, nav brāļi, māsas, pusbrāļi un pusmāsas, nav reģistrēta cita partnerība.
Partnerība nav pielīdzināma laulībai.
Partnerība izbeidzas ar personas nāvi; ja tiesa vienu no personām izsludina par mirušu; ar vienas vai abu personu laulību; ar abu personu gribas izteikumu notāram; ar tiesas spriedumu.
Zvērināts notārs pēc abu personu gribas izteikuma var izbeigt partnerību arī gadījumā, kad personu ģimenes tiesiskās attiecības ir iepriekš konstatētas ar tiesas lēmumu.
Ziņas par partnerības reģistrēšanu vai izbeigšanu notārs iekļauj Fizisko personu reģistrā.
KONTEKSTS:
Saeima galīgajā lasījumā 9. novembrī pieņēma grozījumus astoņos likumos, kas paredz Latvijā ieviest partnerības institūtu – jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu, tajā skaitā viendzimuma pāru, attiecības un paredzēt tām sociālo un ekonomisko aizsardzību.
Paredzēts, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā, bet opozīcija lūdza prezidentam neizsludināt grozījumus vienā no 8 likumiem, kas paredz partnerības reģistrāciju pie notāra, lai varētu sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai.
