Likumprojektu atbalstīja 84 deputāti.
Likumprojekta mērķis ir pakāpeniski ieviest šādu finansējuma modeli visās valsts augstākās izglītības iestādēs, lai stiprinātu atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam un modernizētu augstākās izglītības finansēšanas principus.
"Pašreizējie augstākās izglītības finansēšanas principi nosaka, ka galvenais finanšu stimuls augstskolām ir aizpildīt budžeta vietas. Tas noved pie uzņemšanas prasību pazemināšanas, lai saglabātu esošo studiju finansējumu, un savukārt zemas uzņemšanas prasības ir viens no augsta atbiruma iemesliem," teikts likumprojekta anotācijā.
"Budžeta vietas aizpildīšana kā galvenais studiju finansējuma iegūšanas mehānisms rada greizu stimulu un nesniedz apmierinošu rezultātu tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo absolventu skaitu."
Studiju finansēšana būs augstskolas pārziņā
Likumprojekts paredz pilotprojekta veidā ieviest augstskolu institucionālās finansēšanas modeli RTU, atsakoties no tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības padome mikro līmenī nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu RTU sadalījumā pa studiju programmām, tā vietā piešķirot tiesības pašai RTU noteikt studiju vietu skaitu un to finansēšanas principus.
Paredzams, ka RTU padome varēs pieņemt racionālākus lēmumus par to, cik un pēc kādiem kritērijiem studējošie tiek uzņemti, koncentrējot resursus uz studējošiem, kam sekmes ir pietiekošas studiju pabeigšanai.
Tāpat šīs pārmaiņas novērsīs finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tā vietā koncentrējot resursus, gan finanšu līdzekļus, gan akadēmiskā personāla darbu, uz studijās progresējošo studējošo izglītošanu.
Vienlaikus likumprojekts ieviesīs RTU elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt bez maksas, kuri par daļēju samaksu, kuri, sedzot pilnas studiju izmaksas.
Vienošanās par sagatavojamo speciālistu skaitu
Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, Izglītības un zinātnes ministrija slēgs vienošanos ar RTU par sagatavojamo speciālistu skaitu, liekot uzsvaru uz rezultātu (absolvents), nevis procesu (budžeta vieta), kā arī paredzot citus uzdevumus un nosacījumus augstskolām.
Sekmīgi studējošiem, kas noslēguši studiju līgumus un uzsākuši studijas līdz 2023. gada 31. decembrim, visā studiju laikā, ja studijas netiek pārtrauktas,
tiek saglabāti studiju nosacījumi atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem, ja vien studiju līgumu puses nevienojas par grozījumiem.
Likumprojekts paredz noteikt arī mazāku valsts augstskolu padomes locekļu skaitu, lai efektivizētu padomju darbību – septiņi padomes locekļi zinātņu universitātēs un pieci lietišķo zinātņu universitātēs, paliekot nemainīgam pārējos augstskolu tipos.
Senāta, Valsts prezidenta un Ministru kabineta virzīti valsts augstskolas padomju locekļi, kuri iecelti amatā līdz 2023. gada 31. decembrim, varēs turpināt pildīt augstskolu padomju locekļu pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām. Ministru kabineta un Valsts prezidenta izvirzīto valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat tiek paredzētas tiesības ierosināt padomes locekļu atsaukšanu jebkurai no institūcijām, kas izvirza padomes locekļus.
RTU lielākais potenciāls iekļūt pasaulē labāko top 500
Izvēli pilotprojektu ieviest tieši RTU Izglītības un zinātnes ministrija pamato ar faktu, ka RTU ir lielākais potenciāls iekļūt pasaulē labāko augstskolu Top 500. Zināms, ka nākamā gada martā RTU pievienos Liepājas Universitāti, bet 2025. gadā – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju.
Ministrija neizslēdz citu zinātņu universitāšu pievienošanos pilotprojektam nākotnē.
Pilotprojekta rezultāti tiks izvērtēti, vērtējot absolventu monitoringa datus. Valdībai līdz 2025. gada 30. jūnijam Saeimā būs jāiesniedz informatīvais ziņojums par izmēģinājumprojekta rezultātiem un turpmāko institucionālā finansēšanas modeļa īstenošanu.
Paredzams, ka pilotprojekta ieviešana no valsts budžeta nākamajā gadā izmaksās 3,3 miljonus eiro, 2025. un 2026. gadā vēl kopumā 20 miljonus eiro.
