ĪSUMĀ:
- Saeima ceturtdien pieņēma 18 no 19 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.
- Spraigākās debates Saeimā izvērtās par akcīzes nodokļa celšanu un PVN likmi augļiem un dārzeņiem.
- Dažbrīd diskusijas "nobrauca no sliedēm".
- Tribīnē valdības lēmumus aizstāvēt devās arī ministri un premjere.
- Sēde turpināsies un 2024. gada budžeta skatīšana sāksies piektdien.
Kas pieņemts līdz šim?
Pirmais lēmums – saīsināt debates
Sēde sākās ar vairāku pozīcijas deputātu priekšlikumu saīsināt debašu laiku – par vienu priekšlikumu debatēt trīs minūtes pirmo reizi, divas – otro reizi. "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics teica, ka šis priekšlikums iesniegts jau trešdien, laikus informējot par iespējamiem spēles noteikumiem. Pēc viņa teiktā, piecās minūtēs domas var izteikt "kodolīgi un saprātīgi". Debašu laika saīsināšanu atbalstīja 51 deputāts, trīs bija pret.
Opozīcija aicina straujāk celt akcīzi alkoholam un tabakai
Spraigas debates Saeimas plenārsēdē izvērsās par paredzētajām akcīzes nodokļa izmaiņām. Nacionālās apvienības Saeimas deputāti aicināja šo nodokli alkoholam un tabakas produktiem celt straujāk, nekā paredzēts.
"Mūsu priekšlikums ir celt vairāk. Valdība izvēlējusies spert mazāku soli. Man aicinājums – nākt [pie] jums un izskaidrot, kāpēc tik un ne vairāk. Kāpēc mēs speram tādu pussoli, kāpēc mēs pret šo alkohola industriju attiecamies kā ar baltiem cimdiem – ka tik, nedod dievs, par daudz nepaņemsim līdzekļus. Nav tādas pieejas – ka tik mēs par maz neiedodam ģimenēm un bērnu kopšanas pabalstam, māmiņu algām. Tur tāda attieksme nav. Jūs vienkārši demonstrējat, kas ir jūsu prioritātes, un tolerance pret alkohola nozari pārspēj jūsu rūpes pret ģimenēm," debatēs pauda Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns.
Pozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāts Andris Bērziņš norādīja, ka Saeima drīzumā skatīs rosinātos tabakas un alkohola tirdzniecības ierobežojumus, un tad parlamentārieši "varēs izvērsties".
Tāpat plašas diskusijas izvērtās par priekšlikumu celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai speciālajās ekonomiskajās zonā strādājošajiem uzņēmumiem. Pret to asi iestājās visu opozīcijas partiju deputāti.
Tikmēr pozīcijā esošās "Jaunās Vienotības" deputāts Ģirts Valdis Kristovskis piesauca "zaļo kursu" un nepieciešamību elektrificēt ostu darbības, bet finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Igaunijā un Lietuvā akcīzes nodokļa atbrīvojumi dīzeļdegvielai brīvajās ekonomiskajās zonās nav.
Nodokļa likme mikrouzņēmumiem neveicinot konkurētspēju
Debatējot par vienotas nodokļu likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu no apgrozījuma lieluma atkarīgo likmju – 25% un 40% vietā – opozīcijas deputāti Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) un "Apvienotā saraksta" deputāte Aiva Vīksna aicināja atbalstīt priekšlikumus likmi noteikt 18% apmērā, jo, kā norādīja Butāns, diskusijas nodokļu darba grupā ar nozari vēl šogad bijušas par likmes noteikšanu starp 18 un 25 %, un 25% likme neesot samērīga.
"Attiecībā uz 40% slieksni, es domāju, tas vispār bija pārpratums. Ir labi, ka tā kļūda ir izņemta ārā,
bet tās ir tādas drupačas uz pārējā fona, jo tas skar aptuveni 3 līdz 5 % no mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem," vērtēja Butāns.
Savukārt Vīksna norādīja, ka pārējās Baltijas valstīs mikrouzņēmuma nodokļa likme noteikta 20% apmērā, tāpēc to Latvijā vajadzētu noteikt zemāku konkurētspējas veicināšanas dēļ.
Ministrs Ašeradens tikmēr pauda viedokli, ka 25% likme ir sabalansēts atbalsts mazajai uzņēmējdarbībai. Deputātu vairākums opozīcijas priekšlikumus neatbalstīja.
Vai dabas resursu nodoklis apgrūtinās jaunos vecākus?
Skatot izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada saimnieciskās darbības veicējiem ieviest dabas resursa nodokli arī par tekstilizstrādājumu un no 2025. gada par mitro salvešu realizēšanu, opozīcijā esošā frakcija "Apvienotais saraksts" aicināja atbalstīt tās sagatavoto priekšlikumu nodokļa likmi samazināt no iecerētajiem 50 centiem par kilogramu tekstilizstrādājumu uz 20 centiem, kā arī mitrajām salvetēm un baloniem piemēroto nodokļa likmi 12,29 eiro par kilogramu apmērā samazināt uz 1,20 eiro.
Deputāts Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") prognozēja, ka dabas resursu nodokļa likmes piemērošana mitrajām salvetēm būtiski palielinās to cenu tirgū, bet šīs salvetes, kā pauda deputāts, lielākoties izmanto jaunie vecāki bērniem un kopēji senioriem.
Savukārt frakcijas "Progresīvie" deputāte Jana Simanovska uzsvēra, ka nodokli cels
tikai tām mitrajām salvetēm, kas satur plastmasu, bet tirgū ir pieejamas alternatīvas, un likuma mērķis ir samazināt mikroplastmasas piesārņojumu. Viņa norādīja, ka daudz lētāka alternatīva mitrajām salvetēm ir ūdens.
Deputāts Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") tikmēr ar ironiju aicināja noteikt šādu nodokli arī autiņbiksītēm, kuras tāpat izmanto tikai vienu reizi. Batņa rosināja primāri domāt, kā šādus vienreizlietojamos atkritumus pārstrādāt "zaļi", nevis apgrūtināt vecāku dzīvi.
Savukārt, atbildot uz deputātes Simanovskas aicinājumu izmantot ūdeni, Batņa atbildēja, sakot: "Ar ūdeni nevar nomazgāt mazu bērnu ceļojumā, kad tu esi mašīnā un kad tev aizmugurē sēž gadīgs un trīsgadīgs bērns, un abi divi pieliek bikses."
Finanšu ministrs Ašeradens gan skaidroja, ka šīs dabas resursu nodokļa likmes piemērošana ir sankcionējoša norma gadījumos, ja uzņēmējs, kurš ieved Latvijā vai laiž apritē minēto produktu, nepiedalās vispārējā atkritumu aprites shēmā.
"Ja uzņēmums piedalās vispārējā atkritumu aprites shēmā, tad šāda sankcija netiek piemērota," skaidroja ministrs, norādot, ka deputāti debatē "ne gluži tajā virzienā, par ko norma iecerēta".
Ilgas un skaļas debates par PVN likmi augļiem un dārzeņiem
Ilgākas un skaļākas debates izvērsās arī par samazinātās 5% PVN likmes atcelšanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Opozīcijas deputāti aicināja noraidīt koalīcijas deputātu priekšlikumu augļiem un dārzeņiem piemērot PVN likmi 12% apmērā, bet gan saglabāt esošo 5% likmi.
Deputāts Butāns norādīja, ka
ar šiem grozījumiem likumā "vietējais ražotājs ir dabūjis pa ķirbi no partijas, kas sauc sevi par zemnieku partiju".
Tikmēr ministrs Ašeradens uzsvēra, ka nodokļa samazināšana nepalīdzēs pircējiem, bet gan uzņēmējiem: "Lielveikali liek cenu nevis pēc tā, kādi ir nodokļi, bet pēc tā, kā tos pērk un kā tiem ir labāk." Vienlaikus Ašeradens atsaucās uz ministrijas datiem, kas liecina, ka veikalos lielākoties pārdod importētus produktus – 2022. gadā importēti bija 77% produktu, bet paredzams, ka šogad tādu būs 80%. "Ar šo darbību [PVN likmes samazināšanu] mēs esam subsidējuši lielveikalus un importētājus," sacīja Ašeradens, aicinot Zemkopības ministriju domāt, kā palīdzēt vietējiem ražotājiem veicināt eksportu.
Tikmēr opozīcijas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") pauda, ka ministrs Ašeradens "ir inficējies ar Finanšu ministrijas "Excel" [tabulu]", norādot, ka ministrs neņem vērā samazinātās PVN likmes pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomikas samazināšanu. Viņš aicināja saglabāt PVN likmi 5% apmērā, lai Latvijā neatgrieztos Polijas produkcija.
Savukārt partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāts Ainārs Šlesers rosināja veicināt vietējo preču plašāku tirgošanu lielveikalu ķēdēs. "Mūsu veikali ir pārpildīti ar importa precēm, jo mūsu veikali ir ārzemnieku rokās," sacīja Šlesers.
Īpaši skaļš troksnis zālē izvērtās brīdī, kad tribīnē kāpa ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš pārmeta bijušajam zemkopības ministram Didzim Šmitam ("Apvienotais saraksts"), ka tieši viņa dēļ nākas PVN palielināt no 5% uz 12%.
Šmits nebija mierā ar Valaiņa sacīto, abiem apmainoties ar skaļiem izsaucieniem.
Par priekšlikumu PVN likmi augļiem un dārzeņiem noteikt 12% apmērā nobalsoja 49 deputāti, "pret" bija 4, bet 21 atturējās.
Opozīcija piedāvā pagarināt samazinātā PVN termiņu
Butāns vērsa uzmanību, ka, tā kā valdība nākamā gada budžetu nodēvējusi par drošības un ilgtspējas budžetu, nav ilgtspējīgi lemt par PVN likmi augļiem un dārzeņiem katru gadu, tāpēc Nacionālās apvienības frakcijas vārdā aicināja saglabāt pazemināto PVN likmi uz visiem laikiem.
Tikmēr frakcija "Apvienotais saraksts" rosināja samazināto PVN likmi saglabāt līdz 2028. gada beigām.
Šie opozīcijas priekšlikumi deputātu vairākuma atbalstu neguva.
Diskusijas "nobrauc no sliedēm"
Lai gan vairumā gadījumu politiķi debatēs turējās pie konkrētā temata, bija reizes, kad diskusija ievirzījās "citās sliedēs". Tā, piemēram, runājot par atbalstu jaunajām māmiņām, daļa deputātu un ministru no tribīnes uzskaitīja, cik kuram bērnu.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"): "Es varu palielīties. Man patiešām ir piedzimuši 3 bērni. Diez vai viņi dzima tāpēc, ka bija liels pabalsts. Bērni dzimst tad, ja sieviete zina, ka viņai būs darbs, ka viņai būs kur bērnus pēc tam dārziņā palaist, ka viņai būs skola, ka būs drošība valstī."
Raivis Dzintars (Nacionālā Apvienība): "Es nevaru nepalielīties, ka arī man ir trīs dēli. Līdz ar to es kvalificējos jūs uzrunāt šeit."
Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā"): "Vispirms jau laikam jāsāk, cik kuram bērnu. Lielākajai daļai visiem runātājiem ir trīs. Man arī ir trīs. Pēc tam skatos, tad jau tie cipari ies uz augšu un būs, kam ir pieci."
Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"): "Man daži kolēģi mēģināja aizrādīt. Jautājums – vai es kvalificējos šai diskusijai, jo man pagaidām ir tikai viens dēls. Bet es ceru, ka jūs piedosiet manu dalību, jo vēl pat nav 40. Es vēl ceru, ka es kaut ko šai valstij varu dot."
Runājot par debatēm pēc būtības, arī šogad situācija līdzīga kā citu budžetu izskatīšanā. Opozīcija mēģina pamatot budžeta trūkumus. Pozīcija – atspēkot šos viedokļus. Diskusijas kā produktīvas dienas vidū vērtēja finanšu ministrs Ašeradens:
"Skaidrs, ka koalīcija veido savu viedokli par lietām, kā vajadzētu būt. Opozīcija nāk ar kritiku vai piedāvā jaunas lietas. Katrā ziņā man tas ir milzīgs ieguvums šeit piedalīties debatēs, diskutēt un mēģināt saprast, kā būtu labāk."
Sēde, kurā Saeima sāks skatīt 2024. gada budžeta likumprojektu, turpināsies piektdien, 8. decembrī. Tam iesniegti 356 priekšlikumi, par kuriem deputātiem būs jābalso.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) plānojusi organizēt nākamā gada valsts budžeta un pavadošo likumprojektu izskatīšanu parlamentā no rīta līdz vakaram, ja nepieciešams, turpinot nākamajā dienā, bet nestrādāt ar valsts naudas jautājumiem naktī.
Nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šā gada budžetu – ieņēmumi paredzēti par apmēram 1,8 miljardiem eiro lielāki, bet izdevumi – par 1,5 miljardu eiro lielāki.
Ministru kabinets noteicis trīs galvenās prioritātes, kurām novirzīts lielākais finansējuma pieaugums – iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība, kurām paredzēts papildu finansējums kopumā 486,4 miljonu eiro apmērā.
