Izsaukumu glābēji saņēma svētdien, 7. janvārī, īsi pirms diviem dienā. Strādāts visu nakti un arī pirmdien, bet vēl divos dienā – arvien kūpēja. Notikuma vietā nepārtraukti strādāja līdz 11 glābēju, un nekas neliecina, ka drīz izdosies gruzdēšanu apturēt.
"Tā varētu būt vēl diena, bet tās varētu būt vēl vairākas dienas. Tas ir ļoti atkarīgs, kāda būs situācija, tālāk veicot darbus," norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas vada komandieris Jānis Paeglis.
Palīgos devusies arī Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Glābšanas dienestā norādīja, ka gruzdēšanas likvidācijas stratēģija nav sarežģīta.
"Traktortehnika šo gruzdošo šķeldu ved un izkaisa atklātā teritorijā. Tad mēs viņu dzēšam, pārrokam degošās vietas, un tad tiek veidota nākamā krautne," skaidroja Jānis Paeglis.
Lielā sala dēļ ugunsdzēsēji darbus veic maiņās ar 4 līdz 6 stundu intervāliem. Ir arī citi šķēršļi.
"Ūdens piegāde tiek organizēta aptuveni 3 kilometru attālumā no atklātas ūdens ņemšanas vietas. Arī pašam uzņēmumam ir ūdens krātuve, bet tā diemžēl tika iztērēta un iztukšota pirmajās 8 stundās, manuprāt," atzina Paeglis.
Šķeldas īpašnieki gruzdēšanas cēloņus neskaidro, norādot, ka glābšanas dienests veicot preventīvu darbību.
Gruzdošā šķelda pieder uzņēmumam SIA "Pata". Viņi LTV interviju atteica, bet atsūtīja rakstisku komentāru, ka šobrīd šķelda nedeg, bet gruzd nelielā platībā, un, visticamāk, zaudējumi nebūs lieli.
To vēl nevar pateikt, saka Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā.
"Līdzīgi kā kūdras purviem, kad apakšā sāk degt, tad neko nevar saprast – cik tālu tas aizgājis. Iespējams, platība apakšā ir liela, kas deg, bet nāk ārā pa vienu kanālu, un tas kanāls jārok ārā, jādzēš," norādīja Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Jānis Rižikovs.
Bet kāpēc sāka gruzdēt un vēl liela sala laikā? Vadošais pētnieks norādīja, ka aukstums netraucē pūšanas procesiem. Un, jo lielāka kaudze, kura visticamāk, ziemas mēnešos tiek aiztikta mazāk, jo lielāks risks.
"Pūstot izdalās siltums, akumulējas, sniega sega kā papildu kažoks apkārt nelaiž ārā šo siltumu, un tā tiek sasniegta šī temperatūra," skaidroja Rižikovs.
Bet tas nenozīmējot kāda cilvēka vainu. Iespējamo cēloņu saraksts ir garš. Institūtā norādīja, ka ar koksni var gadīties visādi arī mājas apstākļos un jābūt vērīgiem. Arī pašā institūtā ir bijuši gadījumi, kad koksne pat maisā sasniedz pašaizdegšanās temperatūru.
