ĪSUMĀ:
- Jekaterinai ir gandrīz 70 gadu, no kuriem gandrīz 50 gadu nodzīvoti Latvijā, Daugavpilī.
- Latviešu valodu pa šiem gadiem nav iemācījusies, jo vadījusi dienas krievvalodīgā "burbulī".
- Viņa baidās, ka prasīto valodas līmeni nevarēs uzrādīt; pazīst vēl daudzus tādus, kā viņa pati.
- Pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai valodas zināšanas nebūs vienīgais vērtēšanas kritērijs.
- PMLP nav gatava masveidīgai Krievijas pilsoņu uzturēšanās statusa pārskatīšanai.
- Politologs: Gadiem ielaistas problēmas politiķi cer atrisināt ar vienu rokas vēzienu.
Jekaterina gandrīz 50 gadus dzīvo Latvijā, bet valsts valodu nezina
Ar Jekaterinu Latvijas Radio runāja krieviski, jo latviski viņai sazināties ir grūti, gandrīz neiespējami. Kaut gan Latvijā pavadīti 49 gadi, viss darba mūžs, turklāt profesijā, kas saistīta ar klientu apkalpošanu. Viņa atklāja savu dzīvesstāstu. Atbraukusi no Krasnojarskas novada Sibīrijā līdzi puisim no Daugavpils, ieprecējusies Latgales vecticībnieku ģimenē. Jekaterinai tad bija tikai 20 gadu, bet tūdaļ būs 70. Izaudzinājusi divus bērnus, nu jau auklē mazbērnus, arī telefonsarunas laikā fonā lallina trīsgadīgā Aurora. Visas viņas atvases ir Latvijas pilsoņi, znots ir latvietis, Jekaterinai vienīgajai no ģimenes pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija nepilsones pase. Bet nepilnu 55 gadu vecumā, tātad ap Latvijas iestāšanās laiku Eiropas Savienībā, viņa izšķīrās par labu Krievijas pilsonībai. Sieviete vairakkārt uzsvēra – tas notika nevis politisku, bet ļoti pragmatisku iemeslu dēļ.
"Pieņēmu Krievijas pilsonību, jo man deva Krievijas pensiju. Jā, Krievijas pensiju pat par laiku līdz 1991. gadam, kaut gan es no 1975. gada jau dzīvoju Latvijā. Bet Krievijā man saskaitīja 25–27 gadu darba stāžu. Kamēr nebija noslēgti starpvalstu līgumi, tas viss karājās gaisā," stāstīja sieviete.
Bet, kad septiņus gadus vēlāk pienāca pensionēšanās vecums pēc Latvijas likumdošanas, Jekaterina izlēmusi par labu Latvijas pensijai, jo tad nauda sanāca lielāka. Paralēli viņa turpināja strādāt frizieres profesijā, lai savilktu galus.
"Ir tikai ekonomiski iemesli – ne politiski, nekādas mīlestības pret Krieviju. Es nebalsoju, neeju uz vēlēšanām, jo šī valsts man ir palikusi 50 gadus senā pagātnē. Mana dzīve ir šeit.
Man ir divi bērni, viņiem vajadzēja dot izglītību. Viena meita mācījās universitātē, otra akadēmijā – te, Rīgā. Turpināju strādāt par minimālo algu, un Krievijas pensija bija labs atbalsts – man taču Rīgā vajadzēja izglītot bērnu," teica Jekaterina.
Reizi piecos gados Jekaterina atjaunoja pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, Krievijas pase ļāva apciemot ģimenes kapavietas kaimiņvalstī. Taču šogad viņas uzturēšanās dokuments Latvijā tiks anulēts, ja nebūs nokārtots arī latviešu valodas eksāmens A2 līmenī.
Latviešu valodas pārbaudei ik dienu reģistrējas 200–300 Krievijas pilsoņu
Pārskatīt uzturēšanās atļaujas ap 25 000 Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu, kam iepriekš bijušas nepilsoņu pases vai arī Latvijas pilsonība – tas bija politisks lēmums Ukrainas kara situācijā pirms 14. Saiemas vēlēšanām. Par to jājautā nevis ierēdņiem, bet politiķiem, kas par to balsoja – tā atbildēja Iekšlietu ministrijā.
Tās pakļautības iestāde – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – administrē dokumentu sakārtošanas tehniskos aspektus, latviešu valodas eksāmenu procedūru savukārt pieskata Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzītais Valsts izglītības satura centrs (VISC). Reģistrēšanos pārbaudījumiem Krievijas pilsoņiem atvērta 1. februārī un noslēgsies 24. martā, bet eksāmeni notiks no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā.
VISC pārstāve Liene Bērziņa apstiprināja, ka ik dienu zināšanu pārbaudei reģistrējas vidēji 200–300 Krievijas pilsoņu.
Tātad šobrīd pirmo soli uz veiksmīgu uzturēšanās atļaujas nokārtošanu spēruši aptuveni 10% no mērķa grupas, kas skaitliski ir ap 18 000 liela. No valodas eksāmeniem atbrīvoti 75 gadu vecumu sasniegušie un arī tie, kas ieguvuši izglītību latviešu valodā, kā arī cilvēki ar nopietnām veselības problēmām.
Jekaterina baidās, ka prasīto latviešu valodas līmeni nevar uzrādīt
Latvijas Radio uzrunātā Jekaterina šajos izņēmumos neietilpst, bet viņa pagaidām eksāmenam nav pieteikusies. Baidās, ka pieticīgo A2 latviešu valodas līmeni nevar uzrādīt. Zinot alfabētu, bet izlasīto nesaprotot. Jekaterina ir pārvākusies uz Rīgu pie meitas un apmeklē latviešu valodas kursus, taču 70 gados valoda vairs neaizķeras. Un arī dzimtajā Sibīrijā viņu neviens negaida, te ir visa ģimene. Jekaterina atzīstas, ka dzīvo bailēs par nākotni, un viņa pazīst vēl daudzus tādus kā viņa pati.
"Pēc vakardienas kursos, kur daudz ko nesapratu, es pusi nakts negulēju, nervi neturēja, rādījās murgi. Tas ir vecums! Kaut es būtu 10 gadus jaunāka! Tad arī smadzenes citādi strādātu," sacīja Jekaterina.
Kā kaut kas tāds iespējams – pusi gadsimta nodzīvot Latvijā un tā arī neiemācīties tās pamatnācijas valodu? Jekaterina apstiprina: ir iespējams. Daugavpilī viņa vadījusi dienas krievvalodīgā "burbulī".
Ģimenē runājuši tikai krieviski, un arī frizētavas klienti bijuši krievvalodīgie. Lielākā daļa, tāpat kā Jekaterina, iebraukuši padomju laikos – no pierobežas Baltkrievijas pilsētām un ciemiem strādāt par atslēdzniekiem un celtniekiem fabrikās. Turpat Daugavpilī arī palikuši, bērni gājuši krievu skolās un bērnudārzos. Atvasēm ar latviešu valodas apguvi kopumā klājies labāk.
Latviešu valodas zināšanas nebūšot vienīgais vērtēšanas kritērijs
Patiesībā arī Jekaterinu sarunāt intervijai nebija viegli, viņu motivēja meita, kura ir pazīstamas krievu žurnālistes draudzene. Žurnāliste ielika aicinājumu savā sociālo tīklu profilā, tur sākās viļņošanās, taču atsaucības nebija. Cilvēki par tādiem kā Jekaterina rakstīja:
"Jā, tādiem tagad ir daudz problēmu. Pirmkārt, tās ir bailes nenolikt latviešu valodas eksāmenu ierobežotā laikā. Un, protams, lielam skaitam cilvēku īsā laika periodā."
"Latviešu segmentā jau ieņirdz, ka krievi tā vietā, lai mācītos eksāmenu biļetes, dodas pēc palīdzības pie ārstiem un psihiatriskajām klīnikām."
"Man vienīgie radi Latvijā – vīrs un sieva, kas savulaik ieguva Krievijas Federācijas pilsonību, atstāja šo bardaku un devās uz Kaliforniju." Foruma atbildētājs iesmēja: "Kaut kāda disonanse – uz Kaliforniju, nevis Kaļiņingradu?"
Tikmēr PMLP vadītāja Maira Roze februāra sākumā brīdināja: lai šādi Krievijas pilsoņi kā Jekaterina saņemtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, dokumenti pārvaldē būtu jāiesniedz jau līdz 18. maijam. Turklāt latviešu valodas zināšanas nebūšot vienīgais vērtēšanas kritērijs.
"Tā ir valodas prasme, pietiekami finanšu līdzekļi, uzturēšanās Latvijā pēdējos piecus gados, prombūtne drīkst būt ne vairāk kā 10 mēneši. Krievijas pilsoņiem ir papildu pārbaude, kur iesaistās arī drošības iestādes," klāstīja Roze.
Vienlaicīgi PMLP vadītāja pauda bažas, ka masveidīgai Krievijas pilsoņu uzturēšanās statusa pārskatīšanai pārvalde nemaz neesot gatava.
"Ja mums šobrīd ļoti īsā laikā iesniegtu 20–25 tūkstošus dokumentus vai arī neiesniegtu un būtu jāsaprot, vai viņiem pienākas termiņuzturēšanās atļauja vai ir jābrauc prom… Tas nav vienkārši ķeksīša jautājums.
Ar tiem resursiem, kas mums ir šobrīd, mēs to izdarīt nevaram. Mums ir piešķirtas 48 štata vietas uz trīs gadiem, bet cilvēki vakancēm nepiesakās," atzina PMLP vadītāja.
Politologs: ielaistas problēmas cer atrisināt ar vienu rokas vēzienu
Te kulminē tas, ar ko mēs esam ilgu laiku sirguši, vērtējot tādu cilvēku kā Jekaterina situāciju, tēlaini izteicās politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
"Šeit mēs redzam Latvijas politikas veidošanas krāšņumu. Mums ir gadiem ielaistas problēmas, ko ceram ar vienu rokas vēzienu atrisināt. Tā tās lietas nenotiek. Šeit nav runa tikai par cilvēkiem, kuri trīs vai sešu mēnešu laikā nevar apgūt latviešu valodu nepieciešamajā līmenī, bet arī par valsts iestāžu spēju izdarīt to, ko no tām sagaida. Šis ir kārtējais piemērs.
Mēs redzam piemērus kaut vai izglītības sistēmā, kad politiķi pieņem lēmumus un sagaida, ka viss pats no sevis atrisināsies," vērtēja Ikstens.
No otras puses – ja cilvēks, kas ir strādājis profesijā, kur tomēr ir nozares terminoloģija, latviešu valodu gadiem ilgi nav spējis apgūt kaut vai darba dēļ, tad prasība pati par sevi nav netaisnīga, secināja Ikstens. Un, arī izbraucot ārpus Daugavpils "burbuļa", prasība komunicēt latviski nav ne pārspīlēta, ne nepareiza.
"Latviešu pusaudži krievu valodu nepārzina. Vai viņiem būtu jāapgūst krievu valoda, lai iedotu vietu trolejbusā šai kundzei? Vai Rīgā izskaidrotu, piemēram, uz kuru pusi ir centrālā stacija?" vaicāja Ikstens.
Šķiet, arī Jekaterina latviešu valodu šobrīd patiešām cenšas iemācīties un beidzot arī lietot, jo atvadoties sirsnīgi novēl latviski: "Uz redzēšanos! Visu labu!"
