Opozīcijai neizdodas gāzt Briškenu no satiksmes ministra amata

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 8. februārī, neatbalstīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības pieprasīto satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") demisiju. Pret ministru no Saeimas tribīnes izskanēja ne viena vien opozīcijas deputāta pārmetumi, lielākoties uzsverot Briškena atbildību par "Rail Baltica" projektu un tā neskaidro nākotni. Tāpat Briškenam pārmests komunikācijas veids.

Par Briškena demisijas pieprasījumu nobalsoja 39 deputāti, bet pret bija 49.

Nacionālā apvienība bija norādījusi, ka šobrīd situācija Satiksmes ministrijas pārvaldītajās nozarēs strauji pasliktinās un ministrs Briškens neiesaistās problēmu risināšanā vai arī dara to novēloti un haotiski. Frakcijas ieskatā tas liecina par sliktu pārvaldību. 

Opozīcijas deputāti bija norādījuši, ka Briškena profesionālās nespējas dēļ ir būtiski ietekmētas Latvijas iedzīvotāju iespējas saņemt dažādus pamatpakalpojumus.

Nacionālā apvienība norādījusi, ka šobrīd no Briškena nav saņemts skaidrs redzējums par to, kas tālāk notiks ar VAS "Latvijas pasts" lēmumu slēgt 105 pasta nodaļas no 172 esošajām pasta nodaļām. Tāpat pausts, ka apdraudēti arī projekti, kas vērsti uz transporta nozares attīstību, tostarp nav zināms, vai "Rail Baltica" dzelzceļa līnija pirmajā posmā šķērsos Rīgu. Jānorāda, ka Briškens vairākus gadus bijis "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" stratēģijas un attīstības vadītājs.

Pārmet Briškenam komunikācijas veidu

Aicinot deputātus atbalstīt Briškena demisijas pieprasījumu, frakcijas vārdā runāja bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība). Viņš norādīja, ka, stājoties amatā, Briškens aprakstījis lielus plānus, bet no viņa "varētu pamācīties to spēju izmuldēties no jebkuras situācijas, noņemt no sevis vainu un atbildību", pauda Vitenbergs, sakot, ka Briškens dažādus procesus "komentējis no malas, it kā pats tajos nebūtu piedalījies".

Kā piemēru viņš minēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņu, kuras atklāšanā Briškens sākotnēji esot piedalījies, bet vēlāk pats kritizējis.

"Ministra bezpalīdzību raksturo viņa teiktais medijiem: "Es nezinu, kas notiks ar vilcieniem. Es ceru uz to labāko." Kamēr Briškens cer un gaida, cilvēki uz peroniem un autobusu pieturās nesagaida sabiedrisko transportu," sacīja Vitenbergs.

Deputāts pauda, ka Briškens ir ieviesis jaunu ministrijas vadības formu – "Twitter" [sociālā platforma "X"] vadību, jo tikšanos laikā ministrs paužot vienu, bet pēc tam sociālajos tīklos rakstot ko citu. Nepiemēroto komunikācijas stilu Briškenam pārmeta vēl vairāki opozīcijas deputāti.

"Ir pienācis laiks šķirties no pasažiera Briškena, ir pienākusi viņa pietura, pienācis viņa laiks izkāpt," aicinot arī koalīcijas deputātus atbalstīt ministra demisiju, sacīja Vitenbergs.

Deputāts: Par "Rail Baltica" Briškens zinājis vairāk nekā citi

Tikmēr Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka grūti esošajam ministram pārmest atbildību par citām vairāku gadu garumā samilzušām problēmām, tomēr "Rail Baltica" ir projekts, par kuru viņš zina vairāk nekā citi.

"Pasta likstas vai "Latvijas dzelzceļa" jaunie vilcieni – tie īstenībā ir bērnu smilšu kaste, salīdzinot ar "Rail Baltica" potenciālu," pauda Kulbergs, norādot, ka tas ir gadsimta infrastruktūras projekts Latvijā un cilvēki neapzinās šī projekta nozīmi. Viņš pārmeta Briškenam projekta vadības modeli, norādot, ka tajā ir jāiesaista jebkura ministrija un arī reģioni.

Savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova pauda, ka

"Briškena piedzīvojumi satiksmes ministra amatā atgādina anekdoti, kuras galvenā atziņa bija – galvenais izmeklēšanas laikā neuzdzīt pēdas pašam uz sevi".

Atgādinot, ka Briškens satiksmes nozarē darbojas jau vairākus gadus, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") sacīja, ka ministrs turpina darboties kā ierēdnis. "Sāciet darboties kā ministrs, arī ar dūri pa galdu šad tad ir jāuzsit," sacīja Šlesers, paužot, ka "satiksmes nozare deg zilās liesmās".

Vienlaikus Šlesers vērsa uzmanību uz to, ka arī iepriekšējais satiksmes ministrs Vitenbergs ir atbildīgs par vairākām šobrīd nozarē pastāvošajām problēmām.

Mantojumā saņemti ugunsgrēki

Savā aizstāvības runā ministrs Briškens uzsvēra, ka ļoti labi zinājis, uz ko parakstās, stājoties satiksmes ministra amatā, norādot, ka zinājis par "ilgstošo politisko nolaidību "Rail Baltica" projekta laikā", kā arī "par Linkaita [kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie")] laikā parakstītajiem ārkārtīgi neizdevīgajiem ilgtermiņa autobusu pārvadājumu līgumiem".

Ministrs norādīja, ka problēmas satiksmes jomā ir radušās ilgā laika posmā, nevis tajos mēnešos, kurus viņš ir satiksmes ministra amatā. Tostarp viņš uzsvēra, ka pērn laikā, kad Satiksmes ministrija bija Vitenberga pārvaldībā, tika slēgtas vairāk nekā 60 pasta nodaļas.

Tāpat Briškens norādīja, ka par iespējamo scenāriju, kurā "Rail Baltica" vilciens apietu Rīgu, viņš uzzinājis pirmajā darba dienā satiksmes ministra amatā.

Viņš uzsvēra, ka iestājas par Rīgas pilnvērtīgu integrēšanu "Rail Baltica" projektā un aicināja vairs nediskutēt par to, lai nediskreditētu projektu.

"Šis ir mans darbs, un šī ir mana misija, es turpināšu strādāt, neskatoties uz šiem ugunsgrēkiem, ko saņēmu mantojumā," pauda Briškens.

Nacionālās apvienības deputāts Nauris Puntulis gan aicināja Briškenu stāstīt par savu paveikto darbu, nevis vērtēt iepriekšējo ministru darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti