Siliņa ceturtdienas vizītē pierobežā viesojās arī Baltinavas vidusskolā, kur ar panākumiem apgūst kultūru un mākslu, tostarp latgaliešu valodu. Baltinavieši premjerei centās nodot vēstījumu, ka "tādu Baltinavu varbūt ir daudz, bet šejieniešiem tikai tā ir mīļa".
Baltinavas vidusskolā trūkst skolēnu paralēlklasēm, kur padziļināti apgūt ko citu. 21 skolēns šeit mācās nevis vienā klasē, bet visā vidusskolas posmā.
"Skaidrs, ka tās skolas, kur būs bērnu skaits lejupslīdošs... Arī šodien runājot ar skolotājiem, skolas vadību, viņi jau saprot, ka tur būs jāmeklē agri vai vēlu šie risinājumi," atzīmēja Siliņa.
Premjere vērtēja, ka jaunāko bērnu izglītošanai svarīgākā ir pieejamība, taču, jo skolēns paliek vecāks, jo būtiskāka kļūst izglītības kvalitāte. Skolas, kas neizpilda kritērijus, varētu saglabāt, bet tad šo skolotāju algām jāpiemaksā no pašvaldību budžeta – šim Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam Baltinavā neseko.
Baltinavas vidusskolas direktors, Balvu novada domes deputāts Imants Slišāns (Latgales partija) sacīja: "Pašvaldībai tagad nav jāpieņem lēmumi par vidusskolas posmiem, bet jāpanāk atbalsts no valsts. Ministre šodien redz lielās zemnieku saimniecības, kur ir daudz darbavietu, tāpēc šīs skolas jāsaglabā. Mums nav jākonkurē, bet jāsadarbojas, lai skolas šeit paliktu."
Siliņa ceturtdien pierobežā tikās ne tikai ar zemniekiem, bet arī pašvaldību vadītājiem. Viņi skaidroja, ka skolu tīkla sakārtošanu neveicina neremontēti valsts ceļi un autobusus trūkums.
"Protams, reizēm tās ir zināmas pārkārtošanās, kas ir nepieciešamas, bet reizēm varbūt arī varam atrast labu risinājumu, kā skola var turpināt strādāt. Pierobežā būs īpaša programma, tur ir vajadzīgs mazāks bērnu skaits," norādīja premjera.
Jāatzīmē, ka īpašu uzmanību pierobežas skolās iepriekš aicināja pievērst arī valdības koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti, kas norādījuši, ka neatbalsta šobrīd valdības uzsākto skolu tīkla reformu.
Pierobežā gaida arī citas programmas un lielāku finansējumu. Siliņa pašvaldību vadītājiem apsolīja, ka turpmāk katru mēnesi aicinās kādu no ministriem doties uz Latgali.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.