Neesošo peļņu skaidro ar kļūmi
Kandidējot uz LTV vadītāja amatu, Giels savā CV rakstīja: "Pārvaldu brīvi dažādas menedžmenta funkcijas un to instrumentus". Starp kompetences jomām ir "Biznesa datu analītika", "Krīzes vadība", "Finanšu kontrole". "Darba pieredzes" sadaļā apraksts par pēdējā gada darbu "Olainfarm", arī biznesa augstskolā "Turība", Jūras akadēmijā un vēl pirms tam - autopalīdzības pakalpojumu uzņēmumā ("LAMB/LAT ASSIST"). Lapas apakšā vēl minētas vairākas citas darba vietas ("SIA ArhIL (2013-2017) Administratīvais direktors", "SIA Arhitektonika (2007-2009) Administratīvais direktors"). Tieši šis darbības posms, ar kuru tiek pamatotas Giela vadītāja prasmes, liek apšaubīt iepriekš paustās labās kvalifikācijas.
Projektēšanas uzņēmumā "Arhitektonika" Giels strādāja par prokūristu. Viņa paraksts ir uz 2008. gada pārskata. Giels apstiprina, ka uzņēmums guvis peļņu – 54 529 lati.
Tāpat Giels parakstās arī, ka peļņa tiek novirzīta dividenžu izmaksai un tālākai uzņēmuma attīstībai. Drīz pēc tam Giela prokūra tiek izbeigta. Un viņš darba attiecības pārtrauc.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ingurds Lazdiņš atzīst, ka iepriekšējo divu gadu pārskatos ir bijušas kļūdas. Sanāk, ka pretēji Giela apstiprinātajam – patiesībā uzņēmumam peļņas tikpat kā nav bijis.
Aizdomas par finanšu mahinācijām
"Izskatās – vai nu cilvēks ir tik liels muļķis, piedodiet, ka nespēj atbilstoši reālai situācijai noformēt gada pārskatu un pieļauj tik lielas kļūdas, vai nu arī – droši vien piedalījās kaut kādās shēmās ar uzņēmuma vadību," sprieda žurnāla "Ir" žurnāliste, maksātnespējas procesu pētniece Indra Sprance.
Par otro vedina domāt tālākais. Jo vēlāk seko uzņēmuma adreses maiņa no Krasta uz Torņa ielu. Tā ir viena no pazīmēm, kas varētu liecināt par finanšu mahinācijām.
"Visdrīzāk adrese tiek nomainīta, lai tiktu klāt noteiktai tiesai, noteiktam tiesnesim. Grūti spriest, vai šoreiz tā noticis, bet, protams, tas ir aizdomīgi," atzina zvērināts advokāts, "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.
Aizdomīgi arī tādēļ, ka pēc adreses maiņas seko iesniegums par maksātnespēju, lieta nonāk pie bēdīgi slavenā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesneša Raimonda Bula.
"Šie te administratoru uzvārdi, kas ir redzami šajā te vienā stāstā vairāki, vismaz trīs – viņi figurē dažādās lietās, kur ir aizdomas par kaut kādiem apšaubāmiem darījumiem dažādās maksātnespējas shēmās," teica "Ir" žurnāliste.
Un – uzņēmums paliek valstij parādā 54 460,57 latus jeb 77 490,41 eiro.
"Pēc šī maksātnespējas procesa beigām tad Valsts ieņēmumu dienests vienkārši noraksta tos nodokļus un valsts tos neiegūst," teica Taukačs.
Bet – varbūt tiešām – Giels nejauši pieļāva rupju kļūdu? Varbūt nožēloja un bija vīlies darba devējā? Šai versijai gan ir grūti noticēt, jo – paiet daži gadi un Giels atkal strādā pie tā paša uzņēmēja. Tikai – nu jau zem jauna firmas nosaukuma. Giels paliek tur līdz 2017. gadam.
Jau pēc tam arī šis bizness tiek nodots maksātnespējai un arī paliek valstij parādā.
NEPLP: Giels spēja mūs pārliecināt
Ko par to saka Giels? Latvijas Televīzija aicināja viņu uz interviju, bet atsaucību neguva. Kaut gan pirms tam bija daudzkārt runājis ar komercmedijiem, Giels šoreiz atteica abiem sabiedriskajiem – gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijai. Runāt kameras priekšā negribēja arī Giela bijušais darba devējs Lazdiņš.
Savas, kā pats atzinis "cilvēciskās un tehniskās kļūdas", laikrakstam "Sestdiena" Giels skaidrojis šādi:
"Mēs mainījām grāmatvežus. Diemžēl informācijas pārneses rezultātā radās kļūda. Arī nākamajā uzņēmumā ar to pašu problēmu saskārās Ingurds Lazdiņš [viens no uzņēmuma vadītājiem], ka, nomainot grāmatvežus, nevarēja nodrošināt informācijas pārnesi. Rezultātā vienā no pārskatiem bija problēmas ar algu aprēķinu, ko mēs novērsām. Savukārt nākamajā bija problēmas ar mazajiem darījumiem, kuri kaut kādā veidā nebija iegrāmatoti."
Tikmēr "Sorainen" partneris Jānis Taukačs sprieda: "Katrā gadījumā – izskatās diezgan mazticami. Grāmatveži parasti ir diezgan pedantiski cilvēki un nodod visu informāciju pietiekoši precīzi viens otram. Tā, ka te grūti saprast skaidrojumu."
Apzinātu vai nejaušu kļūdu vajātais darbs šajos divos nu jau bankrotējušajos uzņēmumos, kur dažādos laikos kopā ar Gielu strādāja no pāris desmitiem līdz dažiem cilvēkiem, tad arī veidoja to Giela pieredzi "vadošā" amatā,
kas Saeimas ieceltajai mediju uzraugu padomei šķita pietiekoša, lai uzticētu viņam Latvijas lielāko mediju uzņēmumu – sabiedrisko televīziju.
NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, vaicāta, vai pajautāja Gielam, kāpēc viņš kā prokūrists ir parakstījis gada pārskatu, kur vēlāk atklātas kļūdas 50 000 latu apmērā, atzina: "Nē, to mēs viņam nejautājām. Jautājums šeit ir par to, kā šis konkrētais cilvēks ir spējis, kā jau minēju, mūs pārliecināt, ka viņš ir strādājis ar budžetiem, ka viņš pārzina personālvadību."
Un par to Gielam arī bija izdevies padomi pārliecināt.
KONTEKSTS:
Marta beigās par LTV valdes priekšsēdētāju iecēla mediju vidē nepazīstamo "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķi Gielu, bet par satura valdes locekli – Evu Juhņēviču, mārketinga eksperti un pērnvasaras Dziesmu un deju svētku izpilddirektori.
Norādot uz Giela pieredzes trūkumu plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā, Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja padomi atcelt konkursa rezultātus. Arī virkne LTV un Latvijas Radio žurnālistu aicināja NEPLP anulēt konkursa rezultātus. Giels un Juhņēviča nolēma paši atteikties no amatiem LTV valdē. Viņi to skaidroja ar lielo spiedienu no iesaistītajām pusēm. Mediju uzraugs LTV vadības izvēlē kļūdas neatzina un atkāpties neplāno, bet notikušo uzskata par "bezprecedenta linča tiesu".
