Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja šodien izskatīja Latvijas pieprasīto parlamentārās imunitātes atcelšanu Eiroparlamenta deputātiem Nilam Ušakovam un Andrim Amerikam. Latvija to prasa lietā par iespējamu kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
EP Juridiskās komitejas locekļi pirmdienas, 8. aprīļa, vakarpusē balsoja par parlamentārajām imunitātēm "in camera" jeb bez klātesošajiem. Neoficiāla informācija liecina, ka Eiroparlamenta komiteja iesaka neatcelt parlamentāro imunitāti un komitejas balsojums ir bijis pārliecinošs. Tādējādi komiteja uzskata, ka parlamentārā imunitāte abiem deputātiem jāsaglabā.
Taču par parlamentārās imunitātes atcelšanu balsos EP plenārsēdē trešdien vai ceturtdien. Ja EP plenārsēdē lems atcelt parlamentāro imunitāti, šis lēmums būs spēkā arī nākamajā sasaukumā, ja deputātu pārvēlēs.
Pat ja EP nobalso par deputāta imunitātes atcelšanu, Ušakovs un Ameriks var turpināt darbu kā Eiroparlamenta deputāti, un tas arī nekādā veidā neierobežo iespējas atkal kandidēt Saeimas vai EP vēlēšanās.
Ne Ušakovs, ne Ameriks komitejas lēmumu nekomentēja – to darīs tikai pēc plenārsēdes balsojuma.
Pagājušajā Eiroparlamenta sasaukumā, kad bija 750 deputāti, imunitāti atcēla 49 reizes jeb, matemātiski rēķinot, katram piecpadsmitajam deputātam.
KONTEKSTS:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret piecām personām par vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai. Kriminālvajāšanu rosināts sākt pret EP deputātu un bijušo Rīgas mēru Ušakovu, bijušo Rīgas vicemēru Ameriku, Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāju Emīlu Jakrinu, bijušo "Rīgas satiksmes" šefu Leonu Bemhenu un Aleksandru Brandavu, kas 2018. gadā bija "Rīgas mikroautobusu satiksmes" patiesais labuma guvējs.
KNAB, neminot konkrētus personu vārdus, informēja, ka birojs nodevis Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā iegūti pietiekami pierādījumi, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas – minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka – kukuli lielā apmērā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.
Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018. gada maija līdz 2020. gada aprīlim.
Ušakovs uzskata, ka KNAB izvirzītās apsūdzības ir politiski motivētas.
