2004. gadā, tajā gadā, kad Latvija iestājās NATO un Eiropas Savienībā, kopumā Latvijā bija 967 pasta nodaļas, šobrīd – aptuveni piecas reizes mazāk, bet, ja likvidēs 105, kā tas vēl nesen bija iecerēts, paliktu vairs tikai ap 70. Nodaļu slēgšanas plāns gan pašlaik ir piebremzēts.
Galvenie argumenti pārmaiņām ir cilvēku ieradumu un pasta pakalpojumu izmaiņas. "Vēstuļu skaits turpina kristies, un tāpat arī piegādājamo preses izdevumu skaits turpina kristies no gada uz gadu. Ja mēs skatāmies piecu gadu perspektīvā, tad faktiski vēstuļu skaits ir samazinājies uz pusi," sacīja "Latvijas pasta" valdes loceklis ar atbildību par finanšu vadību Andris Puriņš.
2004. gadā ar Latvijas pastu bija nosūtītas apmēram 57 miljoni vēstuļu, tostarp pakalpojuma sniedzēju rēķini, bet 2022. gadā nosūtītās vēstules un sīkpakas bija vairs tikai 30 miljoni.
Līdzās tam "Latvijas pasts" izjūt Latvijas kritiski zemo apdzīvotības līmeni salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Uz vienu kvadrātkilometru:
- Dānijā ir 140 cilvēki,
- Beļģijā – 383 cilvēki,
- Nīderlandē – 520 cilvēki,
- Latvijā – 30 cilvēki.
Latvijas lauku reģionos aina vēl dramatiskāka.
Vidēji viena neliela pasta nodaļa tērējot apmēram 40 000 eiro gadā. Slēdzot vairāk nekā 100, nodaļas, var ietaupīt 4 miljonus eiro.
Pašlaik gan plāns par pasta nodaļu mazināšanu ir apturēts un tiek pārvērtēts.
Viena diena pasta nodaļā
Lai redzētu situāciju savām acīm, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" devās uz Jaunjelgavu, kur vienu dienu pavadīja pasta nodaļā, novērojot kādus pakalpojumus un preces cilvēki iegādājas un ko saka par pasta nodaļas iespējamo slēgšanu.
Jaunjelgavā, kas ir apmēram 90 kilometru attālumā no Rīgas, ir aptuveni 2000 iedzīvotāju. Tur pasta nodaļa, kas bija sākotnējā "Latvijas pasta" likvidējamo nodaļu sarakstā, darbojas piecas dienas nedēļā, un tajā jau 40 gadus strādā Dzidra Līmane. Savulaik gan bija piecas darbinieces, bet šobrīd tikai Dzidra, kura ir gan nodaļas vadītāja, gan preču izkārtotāja, gan pārdevēja un sūtījumu operatore, gan arī telpu uzkopēja.
Jaunjelgavas pastā pirmās apmeklētājas ierodas ap plkst.7.30. Vietējie iedzīvotāji nāk, lai saņemtu pensiju, samaksātu komunālos vai telekomunikāciju firmu rēķinus. Cilvēki arī novērtē to, ka pasta nodaļā var nopirkt dažādas saimnieciskas preces: kartītes, rakstāmpiederumus, arī krāsojamās grāmatas bērniem, dziju, sveces, mākslīgos ziedus kapiem, sēklas, pat cigaretes un loterijas biļetes, kā arī vēl visādus nieciņus, ar kuriem ir pilns plaukts.
Dzidra darbadienas laikā nav atvilkusi elpu ne uz brīdi, visu laiku bijis kas darāms: "Ir dažādas dienas, ir dienas, kad vairāk cilvēku, un ir dienas, kad mazāk. Praktiski mēneša beigas un mēneša sākums ir tā, ka ir mazāk cilvēku, bet, kā sākas pensijas un maksājumi, tad ir daudz."
Šoreiz viņa apkalpojusi 117 cilvēkus jeb vidēji 17 cilvēkus stundā. Šai nodaļai tas esot pat netipiski daudz, norādīja uzņēmumā "Latvijas pasts". Interesanti, ka Jaunjelgavas pasta nodaļā šā gada pirmajā ceturksnī vidēji mēneša ieņēmumi bija 3801 eiro un no kopējiem ieņēmumiem 72% bija mazumtirdzniecība. Vidējais klientu skaits dienā – 80, tostarp sūtījumu skaits, kas tiek izsniegts nodaļā, bija 13, bet noformēti sūtījumi – 2.
Un šie skaitļi saskan ar "Aizliegtā paņēmiena" novērojumu dienas laikā – pasta pakalpojumus cilvēki izmantoja salīdzinoši maz, bet lielākoties maksāja rēķinus vai arī ko pirka.
Tikmēr vietējie iedzīvotāji sākuši vākt parakstus pret pasta nodaļas slēgšanu Jaunjelgavā. Paužot savu nostāju, bieži skan emocionāli argumenti ar neticību, ka kāds par viņiem padomās.
Bet, ja nu Jaunjelgavas pasta nodaļa tomēr būtu ciet, cik ilgā laikā ar sabiedrisko transportu var nokļūt līdz Aizkraukles pastam? Attālums starp pilsētām ir 15 kilometri, ceļš ir labs un dienā ir 11 autobusa reisi, cena par braucienu – 1,20 eiro, brauciena ilgums ir 25 minūtes. Lai nokļūtu uz pasta nodaļu, Aizkrauklē jākāpj laukā centrālajā laukumā, no tā līdz pastam 200 metri ar kājām.
Jāpiebilst, ka pat Rīgā ne visi cilvēki pusstundas laikā var nokļūt līdz tuvākajai pasta nodaļai.
