Pagājušajā nedēļā izskanēja valsts augstāko amatpersonu apņēmība nākamo ārlietu ministru izraudzīt nekavējoties, tomēr tik zibenīgi tas neizdodas. Ārlietu ministra amatā nepieciešams aktīvs un politikā zinošs cīnītājs. Ir beidzies laiks, kad ārlietu ministrs varēja strādāt diplomātiski mierīgākos apstākļos, nākamā ministra meklējumus skaidroja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"):
"Šobrīd mums amatā vajag cilvēku, kurš ir gatavs ļoti aktīvi strādāt, būt cīnītājs, iestājoties gan par Latvijas, gan šobrīd arī Ukrainas interesēm, un pārstāvēt valsti ar visu savu jaudu.
Nekādus uzvārdus šobrīd nosaukt nevaru. Meklēju cilvēku, kurš zina politiku, jo svarīgi bez ārlietu dimensijas saprast arī, kā Eiropā strādā politiķi."
Kolīdz ārlietu ministra amata kandidāts būs zināms, ar viņu runās partiju apvienība "Jaunā Vienotība" un koalīcijas partneri. Jāparedz iespēja Saeimas frakcijām iztaujāt ārlietu ministra amata kandidātu, par kuru interesējas arī Saeimas opozīcijā. Tomēr uz jautājumu, vai nākamo ārlietu ministra amata kandidātu izdosies atrast līdz trešdienai, kad amatu atstās Kariņš, premjere atbildēja noraidoši.
Siliņas Saeimā iesniegtais dokuments norāda, ka no 11.aprīļa premjerministre uz laiku uzņemsies ārlietu ministra amata pienākumus.
Koalīcijas partneri uzticas "Jaunajai Vienotībai"
Par to, ka ārlietu ministra meklējumi nedaudz iekavējas, saprotoši ir koalīcijas partneri. Nav šaubu, ka "Jaunajai Vienotībai" izdosies atrast piemērotu kandidātu, norādīja Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis un "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
"No mūsu puses nekā jauna. Mēs uzticamies saviem partneriem. Skaidrs, ka uzdevums nav vienkāršs, jo [ārlietu ministra] amats ir atbildīgs, sevišķi šajā laikā, bet ceram uz veiklu un labu risinājumu," sacīja Rokpelnis.
"Mūsu pamata pozīcija ir, ka šis ir "Jaunās Vienotības" atbildības jautājums, līdz ar to mēs gaidīsim, līdz viņi izvirzīs savu kandidātu.
Es, protams, ļoti ceru, ka tas varētu notikt jau tuvākajās dienās. Esmu arī pietiekami pārliecināts, ka "Jaunā Vienotība" to labprāt izdarīs," norādīja Šuvajevs.
Siliņa iepriekš vērtēja – maz ticams, ka nākamais ministrs varētu būt bezpartijisks, un "Jaunās Vienotības" rindās ir gana daudz piemērotu kandidātu. Tomēr partija nesteidz minēt kandidātu vārdus. Neoficiāli saistībā ar drīz vakanto ārlietu ministra amatu pieminēta Ārlietu ministrijas kādreizējā parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"). Tomēr pret viņas vadības stilu iepriekš iebilduši diplomāti. Pieminēti arī Saeimas deputāta, kādreizējā ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska ("Jaunā Vienotība"), kā arī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieces Baibas Bražes vārdi.
Neoficiālas versijas bijušas arī par ministru rotāciju valdībā. Atbildību par ārlietu jomu varētu uzticēt tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei ("Jaunā Vienotība"), kura atteikusies to komentēt. Tāpat apskatīta iespēja ārlietu ministra amatā rotēt pašreizējo aizsardzības ministru Andri Sprūdu ("Progresīvie").
Tomēr par amatu pārdalēm no viena koalīcijas politiskā spēka uz citu sarunas neesot notikušas.
KONTEKSTS:
Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka atkāpsies no ārlietu ministra amata. Plašāk šo lēmumu viņš atteicās komentēt.
Ārlietu ministra krēsls, kuru Kariņš ieņēma kopš Siliņas valdības izveides pērnā gada septembrī, vēl vairāk sašķobījās pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu laikā, kad Kariņš bija Ministru prezidents.
