"Krievu maršs" un koncerts "Mēs gribam pārmaiņas" - šos pasākumus vieno tas, ka pēdējo nedēļu laikā Rīgas dome pēc Drošības policijas (DP) ierosinājuma tos ir aizliegusi. Drošības policija nupat arī paziņojusi, ka dažādu Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstošo organizāciju centieni izmantot Latvijas mazākumtautību pārstāvjus kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko interešu īstenošanai, esot bijuši neveiksmīgi.
Noliedz vēlmi destabilizēt sabiedrību
Drošības policija līdz drīzumā plānotajai gada pārskata publiskošanai gan atsakās komentēt, vai aizliegtos pasākumus tā novērtējusi kā Krievijas tautiešu politikas centienus. Tikmēr Ukrainas notikumi radījuši augsni ar lielās kaimiņvalsts darbībām neapmierinātu Latvijas krievu aktivitātēm.
"Krievi - Latvijas pamatiedzīvotāju tauta. 60% Rīgas un 40% Latvijas iedzīvotāju ir krievi. Krievu valoda ir Latvijas valoda. Rīga - krievu pilsēta, Latvija - mūsu zeme! Krievi nepadodas!" Ar šādu video uz Latvijas krievu gājienu 9.maija vakarā savā mājaslapā aicināja biedrība "Rodina". Taču Rīgas dome (RD) pēc Drošības policijas ierosinājuma gājienu neatļāva.
Biedrības pārstāvis Aleksandrs Žguns par to ir neizpratnē. "Šie videorullīši ir no pagājušā vai aizpagājušā gada. Savukārt lozungi nav mainījušies kopš mājas lapas izveidošanas. Nē, pat no biedrības dibināšanas - kādi mums tie bija 2004.gadā, tā nekas nav mainījies. Gājienus rīkojam kopš 2007.gada. Pirmajā reizē mums RD to aizliedza, tur arī sastāvs bija cits, taču tiesā mēs vēlāk viņus uzvarējām. Tā sanāk - nu jau septiņus gadus ejam," saka Žguns.
Viņš ir arī biedrības "Pribaltijskij kazačij krug" valdes loceklis. Taču Žguns noraida Drošības policijas apgalvojumus, ka kazaku formas tērpi varētu izsaukt negatīvu rezonansi. Drošībnieki norāda, ka krievu kazaku organizāciju identitāte ir cieši saistīta ar Krievijas interešu aizsardzību, kas izpaužas arī kā brīvprātīga dalība militāros konfliktos reģionā. Aktuālākais piemērs esot Krievijas kazaku ierašanās Ukrainā.
Žguns gan atzīst, ka Ukrainā notiekošais viņus interesē, bet ES pozīcija radot jautājumus. Tomēr viņš nepiekrīt Drošības policijas paustajam, ka "Rodina" balstīta uz kategorisku krievu nācijas pārākuma demonstrēšanu. "Principā - uzdevums ir krievu kopienas saliedēšana. Kādam varbūt ir vēl kādi uzskati, bet mēs taču dzīvojam demokrātiskā valstī. Piemēram, man nav pieņemams jēdziens "krievvalodīgais". Ja cilvēks savā garā, valodā, visā ir tuvs krieviskajam, tad viņš ir krievs. Mēs nedalām cilvēkus pēc tautības. Ja viņš ir baltkrievs, bet uzskata sevi par mūsējo, tad viņš ir ar mums, lai arī būtu baltkrievs vai ebrejs," klāsta Žguns.
DP: Ir manāms mērķis šķelt Latvijas sabiedrību
"Rodina" aizliegumu iet gājienā ir pārsūdzējusi tiesā, taču šādu iespēju vairs nebija nereģistrētajai biedrībai "Nepilsoņu kongress", kuras aprīļa beigās pieteiktais koncerts "Mēs gribam pārmaiņas" pēdējā brīdī tika aizliegts.
"Šī pasākuma mērķis bija provokatīvā un izaicinošā veidā šķelt sabiedrību un veicināt spriedzi, kas, ņemot vērā, šī pasākuma laiku un vietu varēja izraisīt konfrontācijas riskus starp dažādu tautību un uzskatu pārstāvjiem," klāsta Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse – Krūmiņa.
Viņa uzsver, ka mērķi šķelt sabiedrību apliecināja arī "Nepilsoņu kongresa" līdera Aleksandra Gapoņenko agresīvā retorika.
Šiem apgalvojumiem kategoriski nepiekrīt "Nepilsoņu kongresa" līdere Elizabete Krivcova. "Man kā cilvēktiesību aizstāvei vairākums šo viedokļu ir kategoriski nepieņemami. Par risku valstī tiek uzskatīti kritiski vērtējumi par valdības darbu un aicinājumi cilvēkus aizstāvēt savas tiesības," norāda Krivcova.
Noraidīt pārmetumus par sabiedrības šķelšanu jau pirms nedēļas steidza arī tā dēvētā Nepārstāvēto parlamenta spīkers Valērijs Komarovs.
"Mēs provokācijas nerīkosim. Mēs bijām, esam un būsim demokrātiska kustība, kas darbojas likuma ietvaros un centīsies veidot dialogu par nepilsoņu valodu, izglītību. Koncerts "Mēs gribam pārmaiņas" notiks 30.maijā," saka Komarovs.
Drošības policija tikai tuvāko nedēļu laikā sola savā gada pārskatā atklāt, kuras organizācijas esot Krievijas ģeopolitisko interešu īstenotājas Latvijā. Krivcova apgalvo, ka Nepilsoņu kongress noteikti tāds neesot. "Analizējot draudus, ir jādala, kuri ir tieši norādījumu izpildītāji un kur ir nejauša notikumu sakritība. Tādā gadījumā sanāks, ja mūsu darbības sakritīs, tad mēs kalpojam Krievijai," norāda Krivcova.
Domstarpības arī pašu organizāciju vidū
Tikmēr nākamnedēļ iecerēts oficiāli reģistrēt jaunu biedrību - Eiropas krievu kustību, kas top, reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju.
"Uzreiz pēc Krimas notikumiem sākas tādas dīvainas lietas, varbūt arī likumsakarības – piketi pie Eiropas mājas Aspazijas bulvārī ar Krievijas karogiem un saukļiem, ka [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam ir taisnība. Šie cilvēki, kuri tur uzstājās, runāja krievu vārdā. Tajā noskatoties, man bija kā [rakstniekam] Ļevam Tolstojam – es nevarēju noklusēt!" akcentē Vatoļins.
Vatoļins uzskata, ka šobrīd jebkuram Latvijas iedzīvotājam jāizšķiras - vai viņš ir Latvijas un Eiropas patriots vai arī Putina administrācijas atbalstītājs. Savukārt Nepilsoņu kongresa aktīvisti cenšoties radīt Latvijā apdraudējuma gaisotni. Viens no tiem - Aleksandrs Gapoņenko - Vatoļina iniciatīvu vērtē visai kritiski.
"Es domāju, ka viņš nepareizi izteica savas domas – tā nedrīkstēja runāt, ka Latvijas krievi ir par Putinu vai pret Putinu. Mēs dzīvojam šeit, Latvijā. Mēs dzīvojam Latvijā, mūsu mērķis ir dzīvot kopā ar latviešiem, nevis strīdēties ar viņiem. Putins nav mūsu prezidents. Tāpēc es negribu atbildēt uz viņa jautājumu un aicinājumu – cīnīties pret Putinu! Tā ir cita valsts," saka Gapoņenko.
Vatoļins un Gapoņenko pirms astoņiem gadiem savulaik sēdēja pie viena galda, informējot par Georga lentes akciju Latvijā. Tagad 9.maija priekšvakarā abu viedokļi par šo Uzvaras dienas simbolu krasi atšķiras. "Laika gaitā šīs Georga lentītes bija izmantotas, lai identificētu Krimas vai Ukrainas dienvidaustrumos separātistus – tos, kuri atbalsta Ukrainas sadalīšanu. Pēc tam iziet ar šīm krāsām šeit, Rīgā vai citur, tad parādās cits konteksts," uzsver Vatoļins.
Savukārt Gapoņenko jau maija sākumā kādā komentārā sociālajā tīklā "Facebook" satraukts pauda: "Runā, ka gudrinieki no "Saskaņas centra" grib aizliegt Georga lentīšu izmantošanu 9.maijā. Sak, Georga karogs ir kļuvis par krievu nācijas karogu Ukrainas dienvidaustrumos. Nedod Dievs, partijas vadītājs padosies šīm kolaboracionisma noskaņām."
Arī sarunā ar Latvijas Radio Gapoņenko aizstāv lentītes izmantošanu. "Georga lentīte ir Krievijas tautas simbols. Es agrāk nedomāju, ka tā būs. Tagad tā ir. Krieviem kā tautai nebija sava karoga. Tas, ka tagad Krievijas Federācijai ir savs karogs, tā ir cita lieta," argumentē Gapoņenko."
9.maijs bez Georga lentītēm un parādes translācijas no Maskavas
Gapoņenko bažas ir piepildījušās - ar "Saskaņas centru" saistītā biedrība "9.maijs.lv", kas organizē svinības Uzvaras parkā, šogad Georga lentītes nedala.
Oficiālā versija esot, ka savulaik iepirktie krājumi esot beigušies, taču tā neesot taisnība. Tāpat pasākuma programmā vairs nav translācijas no Maskavas Sarkanajā laukumā notiekošās Krievijas militārās tehnikas parādes. Savulaik pieņemto lēmumu rādīt pompozo parādi uz lielajiem ekrāniem Vatoļins dēvē par rīkotāju politisku un taktisku kļūdu.
"9.maijs.lv" vadītājs, Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks gan saka, ka tie esot vien nebūtiski tehniski jautājumi. Baraņņiku sevišķi nesatrauc arī anonīmie draudi veikt pasākumā pašnāvnieka spridzināšanas aktu. "Pasākumi ir pietiekami labi organizēti un līdz šim viss ir bijis kārtībā. Mēs katru gadu distancējamies no pasākuma politizācijas," uzsver Baraņņiks, norādot, ka drošību sargājošās iestādes parūpēsies par drošību pasākuma laikā.
Šogad policija 9.maija pasākumos pastiprināti uzraudzīs arī Publisko pasākumu drošības likuma ievērošanu, piemēram, aizliegumus vērsties pret Latvijas neatkarību, sludināt vardarbību vai propagandēt karu.
