Pēc pedagogu protesta akcijas, streika un iesaistīto pušu sarunām Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta Panorāma" vadītāji premjeram Kariņam jautāja par prasību izpildi. Viņš stāstīja, ka viens no skolotāju neapmierinātības iemesliem ir pašvaldību rīcība jeb tas, kā vietvaras starp skolām pārdala valsts piešķirto pedagogu algu dotāciju.
Karinš pauda: "Arodbiedrība arī atzīst, ka ir pašvaldības, kur ir lielā skola un divas mazākas skolas. Kur viņi šo dotāciju, kurai būtu pēc matemātikas jānonāk lielai skolai, tur ir lielākas slodzes un tā tālāk, viņi daļu to naudu novirza, lai politiski uzturētu mazo skolu. Neapmierināts ir lielo skolu skolotājs, neapmierināts ir mazo skolu skolotājs."
Premjers sacīja, ka tas notiek gadiem: "Faktiski valdība jau gadiem dod naudu pašvaldībām un pašvaldības kā nu kura pārdala."
Un šī situācija esot jāmaina: "Ir kopā jāstrādā pie tā, kā, sakārtojot tīklu, noteikumus, mēs varam apturēt to, ka pašvaldība naudu nenovirza tur, kur ir domāts."
Kariņam ir taisnība, ka pašvaldības drīkst pēc saviem ieskatiem starp skolām sadalīt valsts piešķirto dotāciju. Taču pretēji premjera teiktajam tas nenotiek gadiem, bet kopš šā mācību gada sākuma. Turklāt šādu iespēju vietvarām pavisam nesen deva paša Kariņa iepriekšējā valdība. Tikai pagājušā gada jūnijā tā apstiprināja reformu, ko virzīja toreizējā izglītības ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"). Iepriekš spēkā esošo modeli "Nauda seko skolēnam" valdība nomainīja ar jaunu – "Skolēns pašvaldībā". Tas nozīmē, ka valsts dotā nauda pa skolām nav obligāti jāsadala atbilstoši audzēkņu skaitam.
Valdība cerēja, ka pašvaldībām tā būs papildu iespēja pašām plānot skolu tīklu un slēgt neefektīvās mācību iestādes. Piemēram, Kariņš kādā no valdības sēdēm teica: "Izglītības ministrija izanalizējusi dažādas iespējas un piedāvājusi modeli, kas rāda mums ceļu uz priekšu, kas vairāk iesaista jaunās pašvaldības un dod viņiem spējas, pareizos rīkus un motivāciju optimizēt skolu skaitu, skolu izvietojumu un vairāk aktīvi iesaistīties bērnu izglītībā."
Ministri reformu atbalstīja, lai gan atsevišķi eksperti jau tolaik bažījās, ka tā mērķi varētu arī nesasniegt. Kādā no valdības sēdēm par to runāja toreizējā iekšlietu ministre, izglītības eksperte Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"): "Viens risks ir, ka dažas pašvaldības varētu tomēr izvēlēties šos resursus, kaut gan tie ir mērķētāki, plānā slānī sasmērēt pa visām skolām, nepilnveidojot savu tīklu."
Tagad premjera birojā pauda, ka tolaik Izglītības un zinātnes ministrija reformu skaidri pamatoja, bet nu izrādās, ka daļa pašvaldību to izmanto pretēji mērķim. Šajā modelī esot trūkumi, un ministrija tos sadarbībā ar pedagogu arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienību izvērtēšot.
Jāpiebilst, ka šāda iespēja pārdalīt dotāciju pašvaldībām bija arī pirms vairākiem gadiem. Arī toreiz to izbeidza, redzot, ka vietvaras uz lielo skolu pedagogu algu rēķina stutē mazās.
KONTEKSTS:
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome 24. aprīlī ar protesta gājienu sāka trīs dienu streiku.
Arodbiedrība prasīja politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Tikmēr politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdība pedagogu atalgojuma grafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī, bet noteikumus, kā cels pedagogu atalgojumu – piektdien, 21. aprīlī.
Streika laikā LIZDA panāca arī valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai.
